Un tagad ir skaidrs: mēs šogad NEēdīsim redīsus, rutkus, rukolu un citus krustziežus - tiem aukstumā labpatīk pārvērsties par puķēm, tā vietā, lai nogatavinātos ēdamā veidolā. Nu par puķēm dārzā protams priecājas Čika, bet ne ēst gribošie pieaugušie :)
Tāpat mums secen ies pašiem savu burkāniņu kraukšķināšana. Vēl pirms nedēļas spriedu, vai ir īstais laiks retināšanai, bet, kamēr es pa Balli Piebalgā, tikmēr cūkas atrisināja jautājumu! Burkānus un bietītes, tātad, strīpoju laukā no ražas saraksta. :)
Uz mani apvainojās arī kabači, kad pavasarī nolēmu iesēt ne vairāk kā 5 sēkliņas. Sak` - ja tev nevajag, tad nebūs ar`! Nīkulīgie lakstiņi nav pat tikuši līdz ziedēšanai...

Toties mums ir 6 vagas sīpolu. Tos nu šmaukstinām iekšā vietā un nevietā! :)

Un vēl ir siltumnīca. Mans ikrīta rituāls! Jau labu laiciņu brokastu galdu papildina pašu gurķīši un pirms pāris dienām aplasījām pirmos sārtojošos (ar to es domāju "sārtoties tikko sākušos") tomātus - nevarējām nociesties.

Bet Niklāvs jau mēnesi lasa "Tomātu grāmatu". Lasa kā pasaku māsai priekšā pirms gulētiešanas. Es iemigt nevaru - man nāk smiekli. Tāpat kā viņam pašam. :)


Un vēl mums ir milzu krūms melisas + secinājums, ka mums šī tēja ne visai garšo! :D