Dālijdiena.
23:52
Pirmā "skolas" diena aiz muguras. Priekpilna, aizraujoša, un sirsnīga!
Lai arī svinīgā pulcēšanās skolas pagalmā mūsu pēc varēja izskatīties kā draudzīga rotaļās iešana brīvā apģērbā ( pacietību, tikai pacietību - esmu optimisma pilna, ka reiz arī Latvijā šādi atzīmēs pirmo zinību dienu), tomēr arī meln/balt/puķainajam bariņam pie zinību ēkas durvīm nebija ne vainas!
.JPG)
.JPG)
Niklāva kolektīvā šogad būs 12 bērnu, Emīlijas- seši. Emīlija ir viena no divām meitenēm savā grupiņā. Otru meitenīti sauc Emīlija. Nu ko - puišeļiem nebūs dikti jāpiepūlas vārdus mācoties! :)
Čikas gaitas dārziņā noteiks pašas princeses vēlmes - patiks/ies, nepatiks /neies. Ar Niklāvu ir citādi. Viņam ir 5 gadi un mazā obligātā armija līdz ar to ir neizbēgama! :D Taču man par lielu prieku nedz skoliņas direktore, nedz Niklāva jaunā skolotāja (atcerēsimies, ka patiesībā runāju par bērnudārzu, kaut mūsmājās šo vietu reti kad sauc šajā garajā vārdā) neiebilda pret iespēju izlaist mācību piektdienas, ja vien mazais Zinītis tādējādi "neiekavēs mācības"! Prieks par sadarbības iespējām. Prieks par pretimnākšanu un vismaz mēģināšanu izprast, par ko runāju un par ko satraucos... :) Atzīstu, ka mēdzu būt emocionāla un skriet notikumiem pa priekšu, bet neliekos traucēta just 100 voltu emocijas, ja runa ir par maniem bērniem un viņu fizisko un garīgo veselību.
Un tā, satraucoties un funktierējot par to, cik žēl, ka 21. gs. vēl joprojām par obligātu var tikt uzskatīta piecgadnieka bērnudārzā vešana VS izziņas pilna ikdienas dzīvošana ar vecākiem, ja pastāv šāda iespēja, pēkšņi nonācu pie kolosāla zibensmadzeņspēriena! Proti - neviens jau neliek bērnu atstāt dārziņā līdz 18:00 vakarā! Mācību diena sākas 8: 00 (ar šo sasodīto agrumu mēs joprojām esam konfliktā :)) un beidzas 11:30!!! Tieši normālas radoša pieaugušā dienas sākumā! :)
Pēc zīmēšanas, balonspēlēm, ķerenēm un pasakainas meduskūkas audzītes Janas izpildījumā - apsolītā zeme Sigulda! "Tarzāna" apgūšanai pa slapju. Zelta rudens baudīšani drusku par agru. Tāpēc jožam Turaidas pilī pēc vēstures lūkoties. Fotoaparātu rokā nepaņēma vien tētis :)...
Un tad, ja vien drīkstu klaji jūsmot, tad daru to tagad no sirds - baudījām burvīgu animācijas filmu "Drošsirde" kinoteātrī Lora. Fantastiska multfilma! Fantastiska! Lai arī mazie ik pa laikam pamatīgi nobijās ( tāpat kā pieaugušie, ja kas;))... Bet ja gribas izsmieties, izbīties un pat paraudāt pusotras stundas nogrieznī, tad, ticiet, lielie un mazie- šis jums jāredz!!!
Lai arī svinīgā pulcēšanās skolas pagalmā mūsu pēc varēja izskatīties kā draudzīga rotaļās iešana brīvā apģērbā ( pacietību, tikai pacietību - esmu optimisma pilna, ka reiz arī Latvijā šādi atzīmēs pirmo zinību dienu), tomēr arī meln/balt/puķainajam bariņam pie zinību ēkas durvīm nebija ne vainas!
.JPG)
.JPG)
Niklāva kolektīvā šogad būs 12 bērnu, Emīlijas- seši. Emīlija ir viena no divām meitenēm savā grupiņā. Otru meitenīti sauc Emīlija. Nu ko - puišeļiem nebūs dikti jāpiepūlas vārdus mācoties! :)
Čikas gaitas dārziņā noteiks pašas princeses vēlmes - patiks/ies, nepatiks /neies. Ar Niklāvu ir citādi. Viņam ir 5 gadi un mazā obligātā armija līdz ar to ir neizbēgama! :D Taču man par lielu prieku nedz skoliņas direktore, nedz Niklāva jaunā skolotāja (atcerēsimies, ka patiesībā runāju par bērnudārzu, kaut mūsmājās šo vietu reti kad sauc šajā garajā vārdā) neiebilda pret iespēju izlaist mācību piektdienas, ja vien mazais Zinītis tādējādi "neiekavēs mācības"! Prieks par sadarbības iespējām. Prieks par pretimnākšanu un vismaz mēģināšanu izprast, par ko runāju un par ko satraucos... :) Atzīstu, ka mēdzu būt emocionāla un skriet notikumiem pa priekšu, bet neliekos traucēta just 100 voltu emocijas, ja runa ir par maniem bērniem un viņu fizisko un garīgo veselību.
Un tā, satraucoties un funktierējot par to, cik žēl, ka 21. gs. vēl joprojām par obligātu var tikt uzskatīta piecgadnieka bērnudārzā vešana VS izziņas pilna ikdienas dzīvošana ar vecākiem, ja pastāv šāda iespēja, pēkšņi nonācu pie kolosāla zibensmadzeņspēriena! Proti - neviens jau neliek bērnu atstāt dārziņā līdz 18:00 vakarā! Mācību diena sākas 8: 00 (ar šo sasodīto agrumu mēs joprojām esam konfliktā :)) un beidzas 11:30!!! Tieši normālas radoša pieaugušā dienas sākumā! :)
Un tad, ja vien drīkstu klaji jūsmot, tad daru to tagad no sirds - baudījām burvīgu animācijas filmu "Drošsirde" kinoteātrī Lora. Fantastiska multfilma! Fantastiska! Lai arī mazie ik pa laikam pamatīgi nobijās ( tāpat kā pieaugušie, ja kas;))... Bet ja gribas izsmieties, izbīties un pat paraudāt pusotras stundas nogrieznī, tad, ticiet, lielie un mazie- šis jums jāredz!!!
***
Ardievu, laiskie rīti. Esiet sveicināti, tie, kas cīruļu gaumē!
Un viens mazs zēns Zaubes mežiņā nespēj sagaidīt, kad rīt tiks uz skolu, jo tur, lūk, palika jauni zīmuļi, krītiņi, krāsas un citi vēl neiemēģināti rakstāmlabumi!
6 comments
Lai piedzīvojumiem un krāsu pilns jaunai gads jūsmājās!
AtbildētDzēstPar Drošsirdi varu tikai piekrist, kaut neskatījos kinoteātri...bija gan smaidi, gan asara ar :)
Lai jums skaists un aizraujošs Jaunais gads!!! Skaidrs, ka skoliņas ikdienā būs gan kritumi, gan kāpumi, brīžiem nāksies stipri saņemties, bet tas jau viss piedien normālai dzīvei:) Manējie pagaidām mostas ļoti iedvesmoti, jo tik daudz jaunumu! Bet tie agrie rīti gan mani nomoka:) Lai veicas!
AtbildētDzēstLaine,es varu parakstīties zem katra Tava vārda...arī mēs esam jau 5 gadnieku obligātajā apmācībā,turklāt mazais brālis "spiests" celties kopā ar lielo brāli,lai aizvestu uz b/d....ir tik nenormāli grūti pašai piecelties :D un skatīties kā mazajiem jau sākās "pieaugušo dzīve" ....eh
AtbildētDzēstVācijā atkal ir tāda problēma, ka lielākā daļa dārziņu beidzas jau ap 12-14 un tad nu māmiņām, kuras strādā, jāmeklē kādas citas iespējas, kur atstāt bērnus. Fotogrāfijas, kuras fotografējuši bērni - kolosālas! Lai veicas jaunajā mācību gadā! P.S. Mana lielā šogad pirmo reizi uz dārziņu un arī mani tie agrie rīti ir mazliet nogurdinājuši.
AtbildētDzēstLai Jums visiem veiksmīgs skolinnlaiks!:))
AtbildētDzēstSveika Laine!
AtbildētDzēstEsmu viena no klusajiem Tava bloga lasītājiem. Pašai nav drosmes uzsākt savu blogu, lai arī gribētos. Tā nu pagaidām lasu dažu citu mammu blogus - iedvesmojos un priecājos. :)
Šim bloga ierakstam gribu piebilst, ka obligātā piecgadīgo apmācība nav nemaz tik ļoti obligāta. Savu meitu, kas šogad iet 2.klasē, skolai gatavoju mājās. Likums paredz, ka sagatavot skolai var ģimenē un uzsākot skolas gaitas 1.klasē nav obligāti nepieciešama izziņa, ka bērns ir sagatavots kādā licencētā iestādē.
Viens no iemesliem, kāpēc meitu nolēmu gatavot skolai mājās, bija agrā celšanās. Tobrīd man bija vēl divi mazāki bērni un tāpēc nokļūšana b/d rīta agrumā bija ļoti piepūlinoša. Nu un protams, ka Tu raksti, "izziņas pilna ikdienas dzīvošana ar vecākiem"