Vai es jau teicu, ka, kopš mazie apmeklē bērnudārzu, mūsu nedēļas nogalēm parādījusies tendence pastiepties?... Tā jau kuro piektdienu intensīvi sākam atpūsties un nobeidzam šo atpūšanos tikai vēlā svētdienas vakara stundā!

Šajā piektdienā kāzas. Beidzot tādas, uz kurām bijā ar visiem bērniem. Un attiecīgi secinājumi.
 5 un 3,5 gadus veci bērni kāzu ceremoniju netraucē. Bet apmēram mirkli pēc tās beidzas viņu pacietība un vēlme sekot pieaugušo izdomātajiem rituāliem. :)

Gāja visādi. Kāzošana izvērtās intensīva un ilga. Telpās tikām vien 21:00 vakarā. Bijām vienīgie viesi ar bērniem, līdz ar to, protams, pašiem nācās piedomāt par to, lai bērni būtu pietiekami paēduši, atpūtušies un izklaidējušies. Un prombraukšanas laiku arī noteica bērni. Pulksten 23:00 ar astīti abi kā viens sagribēja mājās un tikai mājās. Un ar bērniem šajā vecumā strīdēties par šo tēmu vairs diez ko nesanāk. Tie vairs nav ķipariņi, kuriem būs labi, tur, kur mamma vai tētis būs tos paķēruši līdzi. Ja viņi saka, ka grib mājās, tad tas ir vērā ņemams un respektējams viedoklis, vai ziniet. :) Pēdējā laikā šādu viedokļu dēļ man ne reizi vien nācies atcelt ciemošanos ar nakšņošanu pie draudzenēm, utml.... Eh, personības, personības... :)



Citi svētdienās iet uz baznīcu. Nekriškāni ( paldies Vivita) apmierinās ar boulingu. :)
Ja nopietni, tad iespējams boulings Rīga Plazā nebija labākā izvēle divgadnieka ballītei, sevišķi tāpēc, ka par īpašajiem bortiņiem bērniem man nācās uzzināt gūglē tikai pēc ballītes. Bērni zaudēja interesi pēc divdesmit minūšu ilgas spēlēšanas, jo bumbas bija pārāk smagas, metieni neveikli un teju neviens no tiem netrāpīja pa ķegļiem...Man šī bija pirmā boulingošana mūžā. Man ļoti patika, bet bērni tiešām nejutās savā ādā. :) Pirmo pusstundu mēs bijām haotiski, apkārtējā trokšņa satraukti, traucējām blakusspēlētājiem (atzīstu no sirds).

Par laimi rotaļu laukums, pica un galu galā - satikšanās kliedēja mazajiem boulingneveiksmes sajūtu!