Man patīk pasākumi bērnudārzā. Sevišķi tā daļa, kad pusslepenā gaisotnē mēnesi iepriekš sāk notikt mēģinājumi un mājās tiek stāstīts, ka "būs pārsteigums, tikai nevar teikt kāds".:)
 Un cik daudz gan var izmainīties gada laikā! Mazā dāma, kas pagāšgad pusi pasākuma pavadīja skatītājos, šogad bez niecīgākā satraukuma virpuļoja dejās kopā ar saviem kolēģiem! Vienā no tām pat pārī ar čali! Man tas bija liels, LIELS pārsteigums!

Un protams neiztrūkstoši bira aizkustinājuma asaras. Es vienkārši nespēju neko padarīt... :) Brīdī, kad ieraugu  kādu no saviem bērniem uzstājamies, acis kļūst karstas un pār vaigiem sāk ritēt asaru lāses.

Viena asara par bērnību
viena par laimi,
viena par lepnumu,
viena par pateicību
un visas pārējās straumēm vien - prieka asaru upe!