Cēsis. Rajoniņš.
15:21
Parasti, kad pārlieku bildes no fotoaparāta SD kartes datorā, ir ātri jāizdomā kāds mapes nosaukums. Kaut kas, kas raisa asociācijas un vēlāk ļauj noprast, kur kas atrodas. Un tā kaut kad nesen tapusi mape "Smird Cēsis pavasaris". Jo tajā dienā no gravas spēcīgi oda pēc sapuvušiem krustziežiem. Izgājām pastaigā. Pagalmā tikko kusušais sniegs atklāja mašīnu eļļas traipu mozaīkas, pērnā zāle kā šķidri mati uz plikpaura galvas klāja skumīgi sūnaino pēc barības vielām un elpas izslāpušo slāni, kam laikam pienāktos saukties par mauriņu. Tajā dienā skaistums bija skatītāja acīs un manējās bija nesmukas. Bet, rakstot šo rakstu un sapludinot kopā bildes no divām dažādām pastaigām, ainiņa paveras visai mākslinieciska! Attieksme, kā saka, jāmaina, ja apstākļus nevar. Tikai gribu pateikt, ka katram mums- Cēsīs dzīvotājam- tā pilsēta citādāka. Katram savas Cēsis. Ne sliktākas, ne labākas. Citādākas.
Rit otrais gads kopš mitināmies Cēsu oranžajā daudzstāvu zonā. Ne centrs, ne lauku teritorija- tāda superizdevīga vietiņa. Pēdējā gada laikā mūsu rajonā atvērusies hipsterēstuve Jāņoga; vakar atklāts atjaunotais Cēsu stadions- tas nosacīti arī mūsu kvartālā. Katru dienu arvien vairāk novērtējam mūsu dzīvesvietu Cēsīs. Dzīvoklis pirmajā stāvā sākumā sajūsmu neraisīja. Prieks radās lēnām- līdz ar pirmajām iekšā stiepjamajām mēbelēm. Kad pievienojās ziemas kalna prieki (un kalns mums mājasgalā pamatīgs !!!), ieraudzījām pirmā stāva ērtumu vēl jo vairāk; bet, kad ģimenes rutīnā ienāca ratu pastaigas, pirmais stāvs izrādījās īsta svētība!:)
Un pastaigu maršrutiem ar ratiem arī šeit ir iespēja izvērsties uz visām debespusēm. Gājiens uz bibliotēku, pastu vai vienkārši pretī bērniem uz skolu- viss pastaigas ietvaros paspējams. Tādas tās Cēsis. Maza, šiverīga pilsētiņa, kurā pilsētas iespējas apvienojas ar lauku šarmu- mazdārziņiem, augļu kokiem, kalniem, upītēm, krūmu puduriem. Viss pa rokai!
Pavasaris nosprauž mērķi. Asi un tieši parāda darāmo darbu apjomu. Mūsu rajonā ir nekvalitatīvas bērnu rotaļvietas, daudz bezpajumtnieku, slikti iekopti mauriņi, gravā pilns ar atkritumiem, nelāga pagalma ceļu situācija, apsaimniekotāji lieto raundapu, pie atkritumu šķirošanas tvertnēm nav ierīkota nojumīte, kur nolikt lietas, kuras ārā mest žēl un kādam varētu noderēt. Ko esmu darījusi lietas labā? Pilnīgi neko. Un esmu apņēmības pilna izbeigt nedarīt neko. :)
Gaišu pavasari! :)
3 comments
Jā... Katram citas Cēsis... Īstenībā jau neko daudz par šo pilsētu nezinu, pat bijusi neesmu, bet pēdējā laika neizprotamā sajūta, ka varbūt kaut kad dzīvošu Cēsīs. :)
AtbildētDzēstPēdējā rindkopa man ļoti tuva.. Pirms 3 gadiem sākam dzīvot daudzstāvu māju rajoniņā Valmierā, ir bijušas ļoti līdzīgas sajūtas. Pirmais laiks pagāja vērojot, arī brīnoties, pie sevis šķendējoties un briestot ko darīt. Kaut nedaudz, bet šo to arī esmu pabīdījusi uz priekšu un ir gan "taustāms" rezultāts, gan, kas nav mazsvarīgi, daudz mierīgāka iekšējā sajūta:) Lai Tev izdodas!
AtbildētDzēstPar miskastēm man gan nešķiet laba prakse kaut ko novietot blakus. Tie, kuriem visdrīzāk vēlētos palīdzēt, gan miskastēm nestaigā. Protams, nav 100% rezultāts, bet es mēģināju apzināt iespējas atdot mantas Valmierā - labdarības noliktava, facebook grupas, ZAAO, eko laukumi, utt., un izliku informāciju par cieņpilnākām iespējām kā nodot lietas otrajās rokās, vai legāli no tām atbrīvoties.
Vēl plānā kopīgs kvartāla labiekārtošanas projekts, un caur to, vai paralēli tam iedabūt pagalmos vairāk kokus un apstādījumus. Vēl spēlējos prātā pie sevis ar domu - vai daudzdzīvokļu māju pagalmos būtu vieta arī piemēram, ķiršiem, jāņogām, upenēm..
Pēdējā rindkopa man ļoti tuva.. Pirms 3 gadiem sākam dzīvot daudzstāvu māju rajoniņā Valmierā, ir bijušas ļoti līdzīgas sajūtas. Pirmais laiks pagāja vērojot, arī brīnoties, pie sevis šķendējoties un briestot ko darīt. Kaut nedaudz, bet šo to arī esmu pabīdījusi uz priekšu un ir gan "taustāms" rezultāts, gan, kas nav mazsvarīgi, daudz mierīgāka iekšējā sajūta:) Lai Tev izdodas!
AtbildētDzēstPar miskastēm man gan nešķiet laba prakse kaut ko novietot blakus. Tie, kuriem visdrīzāk vēlētos palīdzēt, gan miskastēm nestaigā. Protams, nav 100% rezultāts, bet es mēģināju apzināt iespējas atdot mantas Valmierā - labdarības noliktava, facebook grupas, ZAAO, eko laukumi, utt., un izliku informāciju par cieņpilnākām iespējām kā nodot lietas otrajās rokās, vai legāli no tām atbrīvoties.
Vēl plānā kopīgs kvartāla labiekārtošanas projekts, un caur to, vai paralēli tam iedabūt pagalmos vairāk kokus un apstādījumus. Vēl spēlējos prātā pie sevis ar domu - vai daudzdzīvokļu māju pagalmos būtu vieta arī piemēram, ķiršiem, jāņogām, upenēm..