Es tiešām neuzskatu par labo toni visu to tīzošanas- "drīzumā" un "coming soon", utt. kultūru soctīklos, tomēr šoreiz es pati laikam biju tāda. Nobombīju Instagramu (un Feisbuku un Tviteri, jo tagad taču visu var sinhronizēt, pat ja nevajag- var :)) ar kadriem procesā, kadriem tuvplānos un kadriem-kaitinātājiem. Un nevis manas spīdošās mārketinga stratēģijas dēļ, bet tāpēc, lai pati neatslābtu. Ko liegties. Sešu mēnešu vecumā Dūjiņa pielika punktu saviem garajiem četrstundu ikdienas miegiem un, it kā ar to būtu par maz, mazais balodītis pārvērties par mazu šuneli- seko man līdzi visur (jā arī tur) un ieķeras man kājās, tiklīdz mani uzmeklē dzīvokļa plašumos. Ar mazu priekšsomu darbi nesokas tik raiti kā gribētos, tāpēc, lai kaut kādi turpinātu darbošanos un īstenotu vismaz daļu no visām Mammas Roku iecerēm, man nācās izmantot mūžsenu sevis stimulēšanas triku- apsolīt. Publiski ziņot laiku, datumu, pulksteni. Bailes no izgāšanās un publiska pazemojuma (iedomāta, protams), liek man vārdu "pašdisciplīna" pacelt jaunā līmenī .:D 

Otrs motivējošais elements ir Pavasaris. Ja pie kaut kā strādā tik ilgi, kā es strādāju pie kukaiņu kolekcijas, negribas sagaidīt, kad saplaukst pienenes, vai sasarkst āboli. Ja mostas tie kukaiņi, tad kubiņiem jāmostas līdz ar viņiem! Šogad mēs ar ziemu sadarbojāmies- viņa pieturējās, es šuvu. Paspēju un te nu tā ir- priekpilni satraucoši brīnišķīga- kukaiņu projekta kulminācija! Meklējama Etsy veikalā!

Nedaudz smalkāk par to, kā tapa pāris jaunumu mazuļiem. Protams, visupirms jāpateicas tam pašam mazulim, kurš rindkopu augstāk tika aprunāts. Tieši viņa iedvesmo mani arvien jauniem darbiem un rada ideju pēc idejas. Vēroju viņu, tveru viņas vajadzības, pētu, kas viņai patīk/nepatīk. Pierakstu un mēģinu radīt lietas, kas atbilst viņas šā brīža vajadzībām un attīstībai. Pirms laika teicu, ka Dūjai tiks visas manas rotaļlietas. Lūk uz šī absolūtā dāsnuma viļņa izdomāju viņai uzdāvāt vienu no maniem kubiņiem. Un... Nu jā- papētīja viņa kubu, paripināja pāris reizes... Bet tad strauji metās pie citām darīšanām. Piebildīšu, ka tests tikai veikts mazulei labā omā esot vienā no viņas rotaļāšanās periodiem.  Nu bet protams... Ko es gaidīju?... Dūjai tobrīd bija 6 mēneši un kubiņus- tādus, kā tie ir- es sāku gatavot, kad manam pirmajam bērnam apritēja gads. Tātad- iedvesmojoties no šī vecumposma nepieciešamībām un spējām! Mazuļa pirmajā gadā taču mēnesis tik ļoti atšķiras no mēneša! Dūja šobrīd prot daudz no tā, ko neprata vēl pirms pāris nedēļām un vēl pēc pāris jau pratīs atkal ko citu. Un tā es sapratu, ka starp Mammas Roku bumbiņām, kas ir absolūti lieliskas (arī Dūjas testā atzītas par tādām) zīdaiņu rotaļlietas, un smukajiem, interaktīvajiem kubiņiem ir neliels iztrūkums. Satvert rotaļlietu viņš jau iemācījies, no vienkārša, uz muguras guļoša pētnieka kļuvis par superpētnieku- tādu, kurš lietas kārtīgi satausta un pagaršo. Un tie zobi!!!!!! Dūjai šobrīd jau 7 zobi! Ak, kā mums noderēja silikona kožamie! Lūk, domājot par visu iepriekš minēto, tapa Mammas Roku jaunums: Mini kubiņš! Tajā apkopots viss, kas nepieciešams mazulim sākot no pirmā mēneša:

-dažnedažādas tekstūras, taustes sajūtu veicināšanai

-krāsu kontrasti redzes attīstībai

-ķeram/tveram lentītes/birciņas ceļam uz sīkās motorikas veiklību
-silikona bumbiņas zobu asināšanai

-un protams skanējums :) (lai arī ar abiem iepriekšējiem bērniem dzīvoju svētā pārliecībā, ka skanoša rotaļlieta nav bērnam laba, tomēr trešulis man ierāda ko citu- viņa skaņu novērtē kā visaizraujošāko jebkurā rotaļlietā!)

Un grabulis Puķīte. Līdz šim esmu šuvusi sēnes (šīs joprojām topā un ir pāris jaunievedumu arī šeit, bet par to pastāstīšu pirmās gailenes grozā liekot), kokus, saldējumus. Vienreiz āmuru. Vislaik` kaut kur perinājās doma par puķēm, taču līdz šim nebija sīkas vaļas šo ideju realizēt. Nu saņēmos. Kukaiņiem par prieku! Lai ir kur nosēsties. :) 

P.S. Mazi video ar kukaiņlietām darbībā redzami Instagramā!