Bet paldies Dievam par jauno maiņu- tagad mājās ir mazbēbītis un viņai diemžēl vai par laimi starp tādiem svarīgiem ikdienas darbiem kā augšana, rāpotmācīšanās un zobu laišana, pienākumu sarakstam pievienojas vēl viena svarīga -šana: Mammas Roku mīļlietu testēŠana. VēroŠana, zelēŠana, plucināŠana, grabināŠana, ripināŠana., utt. Dūjai apsolīts viss- sākot no rotaļlietām, beidzot ar apģērbu un citām sadzīves mazlietām. Jo, kas zina vai bērnam numur trīs reiz sekos bērns numur četri un kas zina, cik vēl radošu gadu paredzēti Mammas Rokām.

Tāpēc, kamēr darbistabā top pavasarīgi jaunumi, tikmēr blogā rakstu sērija "Šujam mazulim".


Gaidot savu bēbīti, tapināju attīstošo sedziņu- paklājiņu kādam puišelim. Iedvesmai nepārejot, ķēros pie darba, lai arī savai drostalai pagatavotu ko īpašu un tieši viņai veltītu. Un tā, ligzdas vīšanas sindromam pēdējā grūtniecības mēnesī plosoties, Dūjai tapa sedziņa. Gabaliņu pa gabaliņam. Dienu pa dienai. Kā medicācija, kā taimeris. Gaidīju, domāju siltas domas un gatavojos. Gatavoju. Pagatavoju gaidīšanas sedziņu. Viņas Īpašo. Jo iešūts sedziņā gan vārdiņš, gan uzvārds, gan atsauces uz dzimšanas laiku saulaini lietainā rudenī. 

Man grūti spriest, vai šādos rakstos joprojām sagaidāt tehnisku detaļu aprakstu. Ja tā, droši komentējiet! Galu galā- kopš bloga sākuma vesela mammu/šūt+entuziastu paaudze nomainījusies! :)...

P.S. JA jums ir kāds īpašs mazs vai lielāks cilvēks, kuram būtu prieks par šādu sedziņu- dzimšanas dienā, raudzībās, vienkārši pēc pavasara tīrīšanas! :) Tādā gadījumā gaidu ziņu e-pastā! Visforšāk, ja sedziņa var tapt no pašu mājās esošām, it kā nevajadzīgām, bet ļoti sentimentālām tekstīlijām. Ja tādu nav, vai ir maz- varu nākt palīgā ar saviem materiāliem, vai vienkārši pagatavot un piemeklēt visbrīnišķīgākos un atbilstošākos audumiņus tieši jūsu vajadzībām.