Rīts. Apmācies, bet aiz mākoņiem ik pa laikam cerīgi parādās saulīte - tātad Igauņu weather.ee  nemelš vis! Gaidāmas trīs puslīdz saulainas dienas. Kamēr pabeidzam kārtot drēbes, paēdam brokastis, sakrāmējam visu mašīnā, pienāk 13:00 (cik tipiski). Atvadāmies no sivēniem un ceļš uz Ziemeļu kaimiņu mājām var sākties!



Vēl jābrauc uz Cēsīm pēc pasēm mazajiem, jāaizņemas no radinieka Tomtoms un veikalā jānopērk kas pa ceļam uzkožams. No Cēsīm izbraucam ap 15:30. Mūsu Tomtoms (GPS verķītis) uzstādīts uz Dunti un smīdina mūs ar saviem interesantajiem rīkojumiem, kur šoferītim labāk braukt un kurā joslā kārtoties! Turpmāk Tomtoms mums fonā būs tik bieži, ka Niklāvs, gluži kā dziesmai līdzi dziedot, teiks "Pagriezties pa labi!" vai " Nedaudz pa kreisi!" :D


Dunte, tātad! Konkrēti - Minhauzena muzejs, uz kuru jau sen gribējās nokļūt! Laiks ir jauks, nelīst. Muzejā, kā jau sezonai beidzoties, valda miers. Bez mums te ir vēl viena ģimenīte, kas drīz vien izzūd skatienam, jo mēs esam okupējuši Minhauzena kuģi! Tik liels atrakciju kuģis mums vieniem pašiem! Turklāt par baltu velti! Lai arī blakus ir kase, logi tai ir slēgti un laipnais puisis no sargu būdas mums ļauj izklaidēties nemaksājot! Sāku piekrist Mārtiņam, ka esam izvēlējušies lielisku laiku ceļojumam!


Mazajiem mīļākie ir slidkalniņi. Vairākas atrakcijas uz kuģa paredzētas vecākiem bērniem - tātad nākotnē noteikti te atgriezīsimies vēl! Kaut vai tāpēc, ka pēc sarga brīdinājuma, ka dabas takas pēc lietiem ir ļoti slidenas, izvēlējāmies pavisam īsu ceļa gabaliņu turp un atpakaļ pa mežu. Mežā satiekam vāverīti, kas
a) ir muzeja īpašums un pieradināts dzīvnieks
b) ir varen` drošs, mazs dzīvnieciņš un veselas 5 minūtes priecē mūs, lēkājot pa lazdu un skrapstinot riekstus! Nu gluži kā multenēs!

Neapskatām arī pašu muzeju (arī tas lai paliek nākotnei), bet tā vietā ļaujam mazajiem atpūsties rotaļu laukumā un, pirms turpinām braucienu, izšūpoties.


Mēs liekam 10 zvaigznes Minhauzena muzejam kā vietai, kur atpūsties ģimenēm arī ar pavisam maziem bērniem!!!

No Duntes braucam uz Ainažiem, kur paspējam iespurgt pēdējās piecās  TIC (Tūrisma informācijas centra) darba laika minūtēs. Laipna, atsaucīga sieviete apbruņo mūs ar bukletiem par tūrisma un atpūtas iespējām Igaunijā. Bukleti arī ir bezmaksas. Nu esam gatavi šķērsot robežu!
Pēc šīs pašas jaukās sievietes ieteikuma izvēlamies braukt pa veco Rīgas-Pērnavas šoseju, jo tā atrodas tuvāk jūrai. Lieki piebilst, ka mums pretī līdz pat Hedemeistei pabrauc labi ja 5 mašīnas. Gar kreiso sānu ik pa laikam uzspīd pa kempingam, pabraucam garām putnu vērošanas tornim, jo mūsu maršruts vairāk balstīts uz bērnu izklaidēšanu.
Ceļš Hedemeistē atkal uzved uz šosejas un dodamies uz Pērnavu. Ceļojuma sākotnējais plāns paredzēja, ka Pērnavā nonāksim ap 15:00 un tad izstaigāsim pilsētas interesantākās vietas, bet, jau izbraucot no mājas, secinājām, ka nekādiem plāniem mūsu bariņš nemāk pakļauties un vienkārši jāļaujas straumei. Ļaujamies. Izslēdzam vakarīgo Pērnavu no apskatāmo objektu saraksta un rullējam uz Virtsu, lai paspētu nokļūt uz prāmīti, kas pārceļ mašīnas uz Saaremaa priekšsalu - Muhu.

Kad nonākam uz prāmīša, ir jau tumšs. Tomēr mazie turas braši un prieks acīs neizgaist ne uz mirkli! Kā nu ne - pirmais pārbrauciens ar kuģi! Vērojam, kā nolaižas kuģa priekšgals un attālinās vēja ģeneratori. Niklāvs saka, ka brauksim uz Mukusalu. Saku " MUHU, dēliņ, MUHU ! " Viņš paliek pie sava - tā esot Mukusala. Lai tā būtu. :D



Vēl viena nesezonas priekšrocība - iespēja iegūt naktsmājas, kur un kad sirds vēlas! Vēl būdami Pērnavā, sazvanījām viesu namu "Vanatoa recreation farm" Muhu. Biju noskatījusi šo viesu namu internetā, un, kad ieraudzījusi tā adresi arī bukletā, nolēmu, ka tieši tur mēs varētu palikt.

Ierodamies viesu mājā. Mūs sagaida, ierāda istabiņu, dušu, ārā piķa tumsa, mēs knaši sabīdam mēbeles pēc mūsu gaumes un vajadzībām un dodamies gulēt.


Turpinājumā  - "Vanatoa turismitalu" interjeri un eksterjeri...