Šis varbūt  nav viens no tiem rakstiem, kur sekos viena par otru estētiskākas bildes. Šis drīzāk ir raksts par pašu ideju - "no veca par jaunu".  Par jaunas dzīvības došanu lietām, kas it kā jau kalpošanu beigušas.
Tā bija ar vienām bikšelēm, kuras māsa mantoja no brāļa - nodilušiem ceļgaliem, drīzāk puicisku kā meitenīgu aplikāciju virsū un neatmazgājamiem pleķiem virsū. Mājas bikses - tā mēs mēdzam dēvēt šādu apģērba gabalu.

Tātad šodien, kārtējo reizi novelkot Emīlijai bikses, lai nomainītu pamperi, ieskatījos tajos caurajos ceļgalos, atminejos vēl Danas blogā redzēto un nenocietos - ieskrēju darbistabā, paķēru šķēres, audumus - vienu aplikācijai un vienu (safilcētu vilnas šalli) ceļgaliem un, nepārspīlējot 2 minūtēs (nu varbūt 5 minūtēs) no brāļa biksēm izveidoju piltiesīgas māsas bikses! Kā jau minēju - bez pretenzijām uz titulu "Gada skaistākās bikses" - vienkārši pati ideja puicisku padarīt meitenīgu, vecu padarīt jaunu - tas ir tik forši, racionāli un videi draudzīgi!


Te neliels pirms un pēc (no rīta un pēcpusdienā):

Un te tuvplāns


P.S. Niklāva un Emīlijas jaunā atrakcija, kas tiek pilnveidota ar katru dienu - Niklāvs staigina māsu!Mazā sajūsmā!