Nolāpītās 21.gs. tehnoloģijas un pārējais...

01:02

Tātad, sapratāt, ka monitors izdarīja piespiedu pauzi. Viņš mums vispār pādējā laikā izceļās, piemēram, ieslēdzoties tikai šodien, kaut dators ieslēgts jau pirms 2 dienām!!!!!!!! Forši, vai kā?

Ziniet, vispār beidzot tā pa īstam saprotu, kas ir vasara un brīvais laiks! Pasūtījumi beigušies, mana mamma ravē dārziņu un nu spēju atrast nesteidzīgu laiku, lai aizbrauktu sēnēs, uzņemtu ciemiņus un pat šo to apskatītu!

Pagājušā nedēļas nogale izvērtās neplānoti jauka! Uzaicinājām uz Zaubes mežiņu ciemos radus, kurus parasti satiekam tikai reizi gadā Dravantu salidojumā. Vispār ievēroju, ka mēs ciemiņiem parasti piedāvājam pamatpaku: brauciens ar kvadraciklu + dzīvnieku apskate + vakariņas lapenē līdz nogurumam. :))


 Vakarīgo sarunu un vasaras naktij īpaši piemeklētās mūzikas gaisotnē (mana māsa mani uzsēdinājusi uz apvienības "Florence and the machine" + par labu atzinām arī īru mūziku, ko man reiz atveda draudzene no šīs rudmataino zemes) laiks paskrēja nemanot! UN! Mīļie radiņi, jums drīz jāatbrauc ciemos vēlreiz, jo pavisam piemirsām sabildēt klasiskās bildes ar mežarukšiem!

Otrā dienā radās spontāna ideja aizbraukt uz Līgatnes PSRS laiku pazemes bunkuriem.


Te man būtu ārkārtīgi daudz ko stāstīt. Un ne tāpēc, ka daudz ko jaunu redzēju, bet tāpēc, ka biju tur apmēram pirms 4 gadiem un šo ekskursiju ar toreizējo salīdzināt nevar!!!!

Toreiz gide apskaidroja, ka ekskursija maksā 20LVL, vienalga, cik grupā cilvēku. Tā nu mēs četratā apmēram 2 stundas staigājām pa toreiz vēl ne tik tūristiem populārajiem bunkuriem, radām ar gidi labu kontaktu, uzdevām dažādus interesējošus jautājumus un no sirds izbaudījām atmosfēru.

Tagad maksa par ekskursiju sasniegusi 4LVL no cilvēka, neskatoties, ka grupā bija tā ap 30 cilvēku! Grupas sekoja viena otrai ar piecu minūšu intervālu. Gide, krievu tautības sieviete, lādzīgs cilvēks, bet pa galam ņekudišnaja gide, mezglotā latviešu valodā ātri caurskrēja visas "galvenās" bunkura telpas un beigās atstāja ekskursantus tik pat "gudrus"kādi tie bija sākumā... Bet galvenais iemesls, kālab brīžiem tiešām fiziski nosarku, bija viņas komunikācija ar 6 vācu tautības vīriešiem, kas pievienojās mūsu grupai! Vāciski viņa runāja tā, kā es runātu, piemēram, pupiņvalodā... Brīžiem šķita, ka vārdus viņa izdomā uz vietas! To varēja noprast arī pēc vācu tūristu aizvien pieaugošās jautrības savā starpā! Pāris latvju puiši, kas acīmredszot noprata vāciski, pamazām pievienojās spurdzošajiem vāciešiem. Nē, nepārprotiet, viņi nebija nepieklājīgi, tikai nespēja novaldīt smiekliņus! Nu piemēram, mums viņa skaidro: " Šeit fotografēt nedrīkst, nejau tāpēc, ka šis viss vēl tiktu izmantots militārām vajadzībām, bet tāpēc, ka kaut kāda tur iestāde to palūdza, lai izvairītos no lieka vandālisma /?/(neprasiet, es neiedziļinājos, bet sapratu, ka fočēt nedrīkst). Savukārt vāciešiem viņa pateica, citēju: "No fotografieren, das ist military". Nezinu, vai uzrakstīju pareizi, bet doma bija šāda - vācieši spurdz un es sarkstu, jo apzinos, ka viņi mājās aizvedīs teikas par latviešu "hipermodernajiem" militārajiem objektiem... Nu skumji, ka visā Līgatnē nav neviena cilvēka, kas mācētu vāciski ;)...

Toties tagad 4 LVL biļetē iekļauta klasiska PSRS laiku maltīte (kas manuprāt ir komerciālākais no visa komercializējušos bunkuru pasākuma)


Un gāzmasku mērīšana


Pēc bunkuriem, pievienojāmies Niklāvam un Mārtiņam, kas izvēlējās labāk pavadīt laiku Līgatnes dabas takās. Bilžu nav fotoaparāts stāvēja mašīnā.

Kad atvadījāmies no ciemiņiem, izdomājām, ka no Līgatnes jau nav necik tālu līdz Siguldai! Thumbs up Siguldai - tur ir gan lieliska daba un apskates objekti, gan mūsu retā atļaušanās  - neveselīgais, bet ellīgi gardais fast food no Hesburgera.


Visu Siguldu vienā pēcpusdienā loģiski apskatīt nevar. Mārtiņš izvēlējās vienu šķautni - asās izjūtas piedzīvojumu parkā. Kamēr Emīlija čučēja un es pieskatīju viņas miedziņu, Niklāvs ar tēti paspēja uzbraukt kalnā ar pacēlāju un nolaisties ar rodeli lejā!
Kad Emīlija pamodās, brīdi pavērojušas, kā ar īpašu ierīci aukstasinīgs čalīt`s vienu pēc otra katapultē augšā totālus drosminiekus, izdomājām ko ekstrēmu veikt arī mēs!


Jums jāzin, ka man ir nenormāli bail no augstuma! Bet, kad blakus pilnīgi bez jebkādām drošības ierīcēm manu vatei līdzīgo roku skavās sēž mana meita, augstums liekas divreiz lielāks! Nespēju izdvest ne vārda, vien domās lādēju sevi un zvērēju nekad, nekad, NEKAD neko tādu vairs nedarīt!!!!



Lieki piebilst, ka brauciens lejup ar rodeli, kuru ar kloķa palīdzību vairāk bremzēju kā laidu uz priekšu, tāds nieks vien bija. Izņemot mani, visi pārējie ģimenes locekļi par paveikto bija sajūsmā!

Nē, šāda veida adrenalīns nav man. :D

Man labāk patīk justies stabili un harmoniski, piemēram, no terases rāmi malkot kafiju un lūkoties, kā tētis ar puiku rotaļājas


Vai aiztaisīt logus un ieritināties siltā segā, lasot ar bērniem grāmatas, kamēr ārā plosās negaiss...



P.S. Datoru ārā vairs neslēgšu un  pamazām centīšos atdarīt jums savu ilgo klusēšanu!

You Might Also Like

7 comments

  1. Bet man pašā vasaras svelmē bija vēl trakāk- pats ieslēdzās printeris un vairs nebija izslēdzams, kamēr izrāvu visus vadus! :) :) :) Laikam tehnoloģijas arī pārkarsušas :) :) Jauki Jums tusiņi un ceļojumi!

    AtbildētDzēst
  2. Tev ir jāraksta žurnāliem!Pavisam nopietni!Rakstiibas stils: uzjautrina un harmonizee, un izvadaa pa visaadaam citaadaam emocijaam - gluzji kaa laba zjurnaalistika.Padomaa par to, maasa!Aga

    AtbildētDzēst
  3. Aija, tā jau mums datormeistars arī teica - viņam esot darba pilnas rokas šajā laikā!

    Aga - paldies par kompl.!

    AtbildētDzēst
  4. Vai Siguldā apskatījāt vēja zvanus pie autoostas? tas ir mans jaunatklājums, katru reizi kā tur esmu, gribas paskatīt, it kā vienkārši, bet skaisti.
    Un spieķu dārzs arī ir foršs!

    AtbildētDzēst
  5. Man Mac ar karas. Godigi visu sho laiku kalpojis gan priekos, gan bedas, bet tagad pekshnji saka pats nokarties.Un nenormali uzkarst. Nekas, nav jau gara vasara musu grados:D Laikam japarcelj dators uz pagrabu, tr riktigi vess.

    AtbildētDzēst
  6. Elīn', nope, kā jau minēju - tikai Piedzīvojumu parks. Daudz kur Siguldā ir būts jau skolas laikos ekskursijās, daudz kur gribētos būt, bet tad, kad mazie paaugsies. Un protams, ja gribētu, tad varētu ar Siguldas objektiem veselas trīs dienas piepildīt. Tāpēc Vēja zvani lai paliek kā nākotnes vai nākamais mērķis, kad sanāks ieskriet Siguldā!!!

    Līga, vaine? Un pie reizes uz pagrabu arī dīvāno nostiept un ledusskapi... Nē nu tas jau būtu lieki. Pagrabs tak jau pats par sevi līdzīgs kā ledusskapis.:)))

    AtbildētDzēst
  7. Hmm, Līgatnes bunkuros es laikam negribētu iet, man tās padlaiku reālijas pietika dzīvē, ne nu gluži šis, bet jūs saptotat...
    Mans datoriņš arī sācis pats atslēgties, pirms tam tas nebija novērots, vai arī karstums pie vainas?!
    Bet pacēlājā taču tīri jauki pavizināties;)
    Pēdējās "ūdens bildes" ir !!!!!!

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!