Cik reizes jākļūdās...

01:35

Diez vai es vispār uzsāktu jebko darīt, ja jau iepriekš zinātu, ka gaidāma kļūda. :D
Vai, ja kaut kā spētu (loģiski) aplēst, ka jaunas, iepriekš nezināmas lietas izmēģināšana jau savā pamatuzstādījumā taču paredz 50 % kļūdīšanos! :D Man allažiņ liekas, ka viss, kam es pieķeršos, sanāks noteikti! Un galvenais, ka šī pārliecība tikai aug augumā, neskatoties uz vairākkārtējām neveiksmīgas darbošanās epizodēm! :D

Šis, cerams,  būs iedvesmas raksts visām tām bloga lasītājām, kuras domā, ka es protu/varu/daru visu un ka šis Viss man izdodas ar pirmo reizi! :)


Tā piemēram mēģinājums atdarināt lielisko HUTTEliHUT cepurīti izgāzās, jo cepure sanāca pārāk šaura un ar pārāk lielu sejas izgriezumu.


Un izgāzās arī mans mafinu eksperiments, kad centos savienot kabaču kūkas recepti ar melleņu mafinu recepti. Neteikšu, ka sanāca ārā metamas bliņas, taču priecājos, ka negaidīju ciemiņus! :D


Taču vismulsinošākais piedzīvojums man bija Reinīša jubilejā satikt savu pašu, pašu pirmo attīstošo kubiņu! To dāvināju mazajai Zanei uz viena gada jubīli! Cik gan daudz ūdeņu aiztecējis kopš šī bumbveidīgā, šķībā kubiņa!...





Un pāri visam - apbrīnoju pati sevi par to, ka pirmo reizi mūžā man neapnīk kaut ko darīt ilgstoši! Pēc šī kubiņa esmu uzšuvusi jau vairāk kā 60 kubu un NEAPNĪK! Neapnīk arī ēst gatavošana, kura man, jaunākai esot, likās garlaicīga!

Un paldies Dievam par kļūdām un vēlmi tās paņemt, izķemmēt un salikt aiz modrās auss, lai nākamreiz nekļūdītos. Vai kļūdītos tikai bišķiņ! :D

Interesanti - kāds ir jūsu pēdējā laikā nozīmīgākais darbošanās "pušieris"?

You Might Also Like

6 comments

  1. Lai dzīvo (vismaz radošās) kļūdas,jo, lai arī cik triviāli tas neizklausītos, no šīm pašām kļūdām mēs iegūstam ko jaunu, vai ne:)?
    Un tevis šūtā rūķmmice man pat ļoti patīk. Ja nebūtu norādījusi saiti uz pašu cepures oriģinālideju, es domātu, ka tai cepurei arī tādai ir jāizskatās.

    AtbildētDzēst
  2. cilvēks jau visu dzīvi mācās un mācās...

    AtbildētDzēst
  3. Oi, kļūdas jau tikkai tie, kas kaut ko dara! Es ,piemēram ,nesen atdot pavisam vinkāršus rakstainos dūraiņus ,uzadīju par mazu un vēl piedevām nekādi nevarēju otro cimdu uzadīt tādu pašu kā pirmo...pilnīga nevarēšana....Bet nu jau uzadīju otro pāri, tas sanāca godam...Pirmie noder lellēm!Galvenais atrast sevis attaisnojošu iemeslu un nemest visu pie malas!Lai izdodas!

    AtbildētDzēst
  4. Tā Huttelihut cepure man liekas, ka izskatās gluži labi, nesaprotu, kāpēc ielikta pie fušiera (mēs to tā mājās saucam). Laine, visi mani DIY projekti ir fušieris, jo pietrūkst rūpības tos pabeigt.

    AtbildētDzēst
  5. Mans pēdējais fušieris bija krītiņu kūkas cepšana. saskatījos kā jūs priecājāties par raibo krītiņsirsniņu blogsalidojumā, nospriedu ka viegli tādu sataisīt. labi ka izlēmu iepriekšējā vakarā pirms bērnu ballītes izmēģināt izcept tos krītiņus. Sadedzināju silikona formu, kā izrādās nebija domāta lielam karstumam un vēl viena kļūda - Amerikā temperatūra tiek mērīta fārenheitos. Bet beigās jau sanāca vis godam. Kausējām krītiņus mafīšu formiņās (sirsniņforma sadega)ar daudz daudz zemāku temperatūru, bērni bija laimīgi par gala rezultātu.

    AtbildētDzēst
  6. nu izskatās tā cepure vizuāli līdzīga, taču, ticiet - tur vēl makten jāmēģina, lai pareizo piegrieztni dabūtu :D

    Patiesībā vakar atliku malā vienas it kā feinas piedurkņu bikses tāpēc, ka muļķīgi uz ātro nebiju izdomājusi pareizu vidukļa daļu... Eh... steidzīgums - daudzu labu ideju dabīga nāve! :)

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!