Nu tad par to izbijušo nedēļas nogali :)

Par "Kailajiem Briežiem" jau izteicos :), tagad atliek vien piemetināt prieku par pārējo aizgājušajās, dinamiskajās brīvdienās piedzīvoto. Smieklīgi tagad īsi pirms nākamā weekend-a dzenāt atmiņu mākonīšus par pagājušo, taču ir ievērības cienīgi notikumi norisinājušies!

Lieta tāda, ka, tieši kopš Kundziņš sāka strādāt Zaubes mežiņā, mūsu ģimene dzīvo dubultu dzīvi :) Viena daļa šīs dzīves rit Zaubē, bet otra Zosēnu mājās . Niklāvam pat izveidojies iedalījums "Oranžā māja" un "Tēta māja"... Lūk tur - "Tēta mājā" -  pēdējos gados mans vīrietis ierīkojis pats savas Zivsaimniecības pamatus! Mērķtiecīgi rakdams dīķi pēc dīķa un paralēli apmeklēdams zivsaimnieku kursus, viņš iedzīvojis savu kaislību jau 5 dīķos! Un, gluži kā visās citās jomās, arī zivsaimniecībā ir rudens darbi!

Tāpēc daži dīķi tika nosusināti jeb "nolaisti" un zivis no tiem nonāca citos - ziemošanai piemērotākos.
Variet iedomāties, cik vērtīgi ir tādā brīdī uzņemt, paldies Dievam, strādātgribošus ciemiņus? :D Paaaaldies Agnesei un Jurim, un Kristoferam protams! :) Ā, un kaimiņu Gatim arī!



Un kur nu bez mazajiem supervaizeriem! :) Ledusaukstām rokām noķert lielāko zivi no zivju skalojamās baļļas, sapriecāties, iekrist dubļos ar dāmīgo gūžu tā pa riktīgam - tāda bilance visiem trim izpalīdzīgajiem Izpalīgiem! :)



Un tētis nudien bērna priekā fanoja par zivju mazuļiem un tēta lepnumā arī par brašuļiem pašā dīķa dibinā! :)


Un vēl Zosēnmājās izrakņāju bēniņus jau kuro reizi! Vispār ir kaut kas apburošs tajā pažobelē - katrreiz jūtos tur tā, it kā ietu pirmo reizi! Lai gan pati savām rokām tur esmu ievedusi kārtību, tomēr ik reizes nokāpju lejā ar kasti  "iepriekš neredzētu" dārgumu! :D
Šoreiz nebeidzu vien fanot par GRĀMATĀM! Retro! Bērnu! Par to atsevišķs raksts ar tām daudzajām bildēm...


Un, ja vecmāmiņai ikurāt pa kājām kārdinoši mētājas bariņš ķirbju, tas nozīmē, ka Niklāvs vēlēsies, protams, uztaisīt no tiem "Trick or treat" ķirbjus ( viņa traktējums)... un tad aiziet "Halouīn, mam", "es grib` uztaisīt angry kirbis, mam", un "sad kirbis, mam!"! Tāpēc tapa viens dusmīgs un viens bēdīgs, taču dusmīgais izskatās priecīgs, bet bēdīgais ir pa īstam dusmīgs :D


Jā, var just, ka multenes ir atpakaļ Niklāva un Emīlijas ikdienā... Tas jūtams ne tikai aizlienētu/noskatītu rituālu veidā...  Aizvien biežāk sarunvalodā abiem atkal iezogas angļu vārdi. Taču esmu mierīga. Šī vasara pierādīja, ka dzimto valodu viņi paralēli apgūst gan :D:D:D:D:D Tīri labi mazo puiku un viņa māšeli sāka saprast pat vecmāmiņas. :D Un, apbruņojusies ar zināšanām, ka nekad dzīvē bērnu galvās vairs valodas nelīdīs tik naski kā līdz 4 gadu vecumam, tā vietā, lai saķertu galvu panikā, sak` "bērns neprot dzimto mēli", priecājos par viņu fenomenālo spēju absorbēt vēl vienu valodu, vērojot multenes vien!!!
Eh... Būtu tagad man šitādas mācīšanās spējas... Tad saēstu zviedru, franču un spāņu valodas karotēm! :D

Reportāžu noslēdzu ar solījumu rīt parādīt, kā uzšūt rotaļlietu puisēnam! Tiekamies!

Anda  – (2011. gada 7. oktobris 08:59)  

Sāc skatīties multenes :D
Forša, darbīga nedēļas nogale :)

Bia  – (2011. gada 7. oktobris 09:31)  

Skaistas grāmatas! Arī mani valdzina vecas bērnu grāmatas, esmu priecīga, ka ir saglabājušās daudzas vēl no mana tēta bērnības ar 60. gadu šarmu. Ir arī tādas, kas pa nezin kādiem ceļiem nonākušas no ārzemēm. Esmu jau sākusi lasīt priekšā savai 3 mēnešus vecajai meitiņai.

Daiga  – (2011. gada 7. oktobris 11:09)  

Kā es nosmējos arvien pārlasīdama "taču dusmīgais izskatās priecīgs, bet bēdīgais ir pa īstam dusmīgs :D" jo reāli tā arī ir :D Bet nu forša reportāža, pilnīgi rudens atspirdzinošais dzestrums jūtams. Un, protams, ka ar valodām viss ir forši un lai tik ņem, ko var!

Sarkanā Biete  – (2011. gada 7. oktobris 11:56)  

Skaisti rudenīga reportāža, un vēl ar zivīm:)

Par valodu apguvi noteikti vari neuztraukties. Mums gan ir otrādi - latviešu valoda sanāk kā svešvaloda. Sākumā arī bija visādi "ziediņi" , kur abas valodas jaucās kopā, bet pamazam viss pats ir salicies pa plauktiņiem, un nav vairs tādu izteicienu kā "Mammīt, es esmu svīding (svīstu)" vai "Mammu, man ir kakurūča (tarakaāns) manā rūmā (istabā)".
Lai tev un taviem lolojumiem veicas, un kāpēc gan pašai nemācities vēl kādu valodu? Kaut kur lasīju, ka kāda kundzīte pēc 60 gadiem ir iemācījusies vairākas svešvalodas:)

Laine  – (2011. gada 7. oktobris 13:05)  

Ui, par tām valodām- - protams! Es neapgalvoju, ka nemācīšos! Es NOTEIKTI mācīšos un sākšu ar zviedru.
Par grāmatām - tās mums visādas un ar pamatīgiem savu lasītāju atstātiem "zīmogiem", bet ir TIK forši lasīt dēlam viņa tēta bērnības mīļāko grāmatu! Tētim pašam prieks un nav jāmudina uz lasīšanu! :D

Ierakstīt komentāru