Čikas Čikenpokšu pastāsts.

01:59

Jau trīs dienas un naktis mājās esam mēs divas vien... Vējbaku meitene un mamma rokdarbniece. :)
Brāli un tēti izsūtījām uz "Tēta māju" ( tā tagad bērni sauc Zosēnu māju :)) remontu taisīt. Vai gan var būt labāki apstākļi remontam kā lietains laiks?
Vai gan var būt labāks laiks mother-doughther attiecībām kā vējbakas? :D Viss notiek kā tam jānotiek!

Jāatzīst - Emīlijas vējbaku pieredze nebija tik vienkārša kā Niklāva... Bija gan temperatūra līdz 39 grādiem, gan divreiz vairāk izsitumu... Tagad, kad otrā bērna slimošana aiz muguras, varu droši teikt, ka esam izdarījuši pareizu izvēli, jo nu abām atvasēm ir iegūta imunitāte visai dzīvei! Bet bija brīži abu bērnu slimošanās, kad iedomājies sevi kā ļaunu mammu esam... :)
Un tomēr- tagad, kad viss ir pagājis, jāatzīstas, ka mums bija tiešām viegla slimošana un īstajā laikā! Secināju, ka noteikti smagāk slimo bērni zem 3 gadu vecuma, jo tik maziem vēl grūti iestāstīt gan šķidruma uzņemšanas būtisko nozīmi, gan lūgt nekasīt niezošos izsitumus... Pat Čika, slimības pārņemta, mani neklausīja... Nezinu, vai drīkst vilkt paralēles pumpu daudzumam un šķidruma patēriņam, taču šķiet Emīlija sapumpojās vairāk, jo pavisam negribīgi lietoja ne tikai ūdeni, bet pat sulas un manu šķietamo glābēju arbūzu...

Lūk kā mums gāja:

Brīdī, kad sāku domāt, ka Čika iespējams nesaslims, mūs sveica pirmās pumpas! Urā! Borspirts + atbalsts + pacietība...

Bet slimniekam viss ir atļauts - labākās multenes un saldākie našķi!

Ja slimnieks līdz mielēm iemīļojis Dambo, tad tam noteikti vajag Dambo spilvendrānu! Notikuma sakarā es pat iemācījos savu savvaļas ērzeli - piecdiegu retro overloku piejaucēt! Audums - "Mežrozē" iegādāts kādu laiku atpakaļ...

Bet atgriežoties pie pumpām.... Diena otrā: medicīnas enciklopēdijas cienīgi kadri... Pumpas ir visur. Ārā un iekšā. Zobus tīrot ievēroju, ka mutē/rīklē arī dzīvojas vismaz viens pumpu desmits... Nabaga bērns...