Pirms pāris dienām nespēju vien beigt līksmot par apsēto dārzu. Pasakaina sakārtotības un padarīta darba sajūta - sēkliņas zem zemes. Gaidīšana. Gaidīt asnus, pirmos biklos dīglīšus. Redzēt, kā tie atšķiras viens no otra... Brīnums - ielikt zemē, apsegt un sagaidīt ražu. Zemei ir brīnumspējas.

Viens dārza gals veltīts augiem, kas man vismīļākie - daudzgadīgie. Paši atjaunojas, paši sējas, paši aug - paldies viņiem! :)




Un siltumnīca bez plēves abos galos ir tikai caurvēja tunelis. Godīgi. Bet uzliekot plēvi - uh, pavisam cits smeķis - karsti, sutīgi, SILTUMNĪCĪGI!



Pirmo gadu Viņi dārzā nav traucēkļi bet īsti palīgi. Emīlijas otrs vārds ir Puķe. Puķes sešās vāzēs virtuvē, puķes dārzā, puķes podiņos siltumnīcā. Pati piebēra podiņus, pati salika kastītē, pati sasēja sēkliņas un pati aplaistīja. Asniņus gan gaidām abas. :)



Gaidām, gaidām, gaidām...