Retro rotaļbrīnumi!
18:30Lūk gadās tādas dienas kā tā viena pirms nedēļas, kad viss gāja kā no rokas. Uz pavisam īsu mirklīti biju ieskrējusi pie vectēva māsas un iemetu degunu pamestā istabā un tad to pašu degunu iemetu bļodā zem noputējuša skapīša un paliku mēma... Jūs pat nevarat iedomāties, līdz kādam medicīniskam stāvoklim esmu sevi novedusi ar savu PSRS retro atkarību!!!!!! - sirds sāka dauzīties straujāk, adrenalīns dancoja pa asinīm, tā it kā es kāptu klintī, nevis lūkotos uz saujiņu pagalam nodriskātu Padomju rotaļlietu!
Un galu galā - šodien šeit sēžot uz rakstot saprotu - tas, ka es tajā dienā uzskrēju virsū tai bļodai, nav nejauši. Pāris dienas vēlāk man piezvanīja no Aizkraukles Vēstures muzeja un apvaicājās, vai man nebūtu padomju laiku rotaļlietu, ko aizlienēt topošajai izstādei "Bērnības Zeme"!
Šis tas jau manos krājumos bija. Un kopš pagājušās sestdienas pievienojās lūk kādi eksemplāri:
1) noplucis, nomīļots kaķēns
2) Bariņš mājdzīvnieku. To oranžo gailēnu atceros savā bērnībā... Bet kā datējas pārējie?... Varbūt kāda no jums zin?
3) Adrenalīna galvenais iemesls - miniatūras klavierītes! Lai arī nepavisam ne ideālā kārtībā un tomēr - nekad necerēju, ka tādas pie manis nonāks!
4) Grabulīši. Fantastiski! Kolosāls dizains! Sevišķi tai puķītei.
5) Dažādāko leļļu grupiņa. Nevienas vienādas - katra izcili īpaša! Un atkal jau - nav ne jausmas par gadu skaitļiem, jo neviena no šīm man nebija manā bērnībā...
Esmu sajūsmā! Un jūs?
13 comments
Par rotaļlietu datējumiem. Manā īpašumā ir bijuši ņaudošie kaķēni, uzvelkamā vista,grabuļlācītis sarkanajā rinķītī un kaut kas līdzīgs sarkanajai pūkainajai lellītei un otrajai no labās puses. Tātad 80to gadu pirmā puse. :)
AtbildētDzēstTāds sentiments skatoties! :) Un tā atpazīstamība un ierobežotais sortiments. Diez vai mūsu bērni varēs kavēties atmiņās ar tekstiem - man tāda bija. Jā,jā man arī! No šīs sērijas ar vīru smejamies par stāstiņu iz manas bērnības, kurā galvenajā lomā bija atkritumu spainis. Stāstu - bija tāds ar "pedāli", kuru uzspiežot atveras spainis. Viņš - ā,tāds melns ar zaļu vāku? Nu ja!
Tagad katram citādāks,nekādas atpazīstamības! :D
Ooo, man bija tādas klavierītes sarkanā krāsā!! Tikai neskanēja gan neko labi :)
AtbildētDzēstŠis ieraksts atgādināja, ka jau sen gribu piedāvāt Tavai retro lietu kolekcijai padomju laiku metāla piespraudītes (nozīmītes?). Ja tagad no dažādām vietām ved magnētiņus, tad šķiet, ka agrāk ir bijis pieņemts vest mājās nozīmītes. Nu tad lūk tādas man ir - ar dažādu vietu nosaukumiem, protams, krievu valodā, mistiskiem gadskaitļiem utt. Ja interesē, varu nodot Tavā pārziņā.
AtbildētDzēstcik feinas lietiņas. tagad sāku atcerēties, ka man takš ar bērnībā bija klavierītes. tik tumši zaļas laikam :)
AtbildētDzēstun košā gaiāl vietā tāda pīlīte bija :)
Es biju mazza 80.to gadu otrajā pusē - man bija gan tā vistiņa, kas ar atslēdziņu uzvelkama, gan tie visi 3 grabuļi. Bet nojaušu, ka tie nāca mantojumā no manas vecākās māsas, kas dzimusi 1977. gadā. Kaķīši groziņā arī mums bija, tikai tādi sirsnīgi noplukuši, tādēļ arī noteikti no māsas nāca ;)
AtbildētDzēstp.s. man vēl ir pāris nomīļotie mīkstie lielie dzīvnieki. mēģināšu atrast un ja būs kāds ciešamā stāvoklī, ar māsu atļauju varētu augustā paķert līdzi Tavam muzejam ;)
AtbildētDzēstEs arī 80.g. dzimusi bija man tie divi kaķīši groziņā, gan tā uzvelkamā vistiņa, gan trīs grabulīši gan arī zilās klavierītes.
AtbildētDzēstVai tikai tas oranžais gailītis nav no materiāla, kurš mūsdienās atzīts par indīgu esam :D
AtbildētDzēstMan ar tādi kaķīši un vistiņa bija :) Vasarnīcā - tātad no tēta/tantes bērnības, kas saskan ar pārējo meiteņu teikto - 70.to beigas/80.to sākums
AtbildētDzēstStarp citu. Es gan neesmu jautājusi īpašniecēm, bet vecmammas mājās ir, domājams, kaķīša laika rotaļzvēri, cik atceros gana nenomīlēti un cik zinu, pašlaik nemīlēti. Varbūt Tev ir interese dabūt, ja man ļaus atdot prom? Šaubos, vai tur kāds ar viņiem spēlēsies.
AtbildētDzēstMums bija apģērbjamie leļļu brāļi (bildē 3. un 5. no kreisās) - to aptuvenā dzimšana varētu būt agrajos septiņdesmitajos ...
AtbildētDzēstkaķīši, starp citu, ir (nepasen bija)apskatāmi Gulbenes pilsētas muzejā - turpat tātad puslīdz precīzi datējami;). viņus, izrādās, ražoja tur, resp., Gulbenē. muzejā ieraugot biju ar zemi:))jo man viņi bērnībā jau nu ļooooti patika un manās mājās kautkā mīlot izčibēja jau 70.gadu vidū plus (tātad ienāca pirmajā pusē). vai šitie jpr pīkst ar'??
AtbildētDzēstAtmiņas... arī manā mantu stūrī bija vairākas lietas, kas te aplūkojamas - klavierītes, gan sarkanā krāsā, grabulītis - cālītis un lācītis, un atceros arī ja ne identisku, tad notiekti līdzīgu groziņu un uzvelkamo vistiņu!!!
AtbildētDzēst