Vispār jau es pēdējo gadu kaut kā piesliecos tiem "man nepatīk cirks, jo tajā moka dzīvniekus" cilvēkiem ( kaut godīgi jāatzīst, ka vēl vairāk par šo mani kaitina Cirka arēnas drausmīgās tualetes un pūlis). Tāpēc šogad Emīlijas dzimšanas dienā pārtraucām tradīciju braukt uz cirku.

Bet grozies kā gribi - cirkam būt! Tas vienkārši piebrauca pie pakša!

Rau, viena no fantastiskākajām lietām, dzīvojot nelielā lauku miestā ar attiecīgu iedzīvotāju skaitu ir tas, ka jebkurš pasākums ir tāds kā kamerpasākums! :)

Tā arī šoreiz - divās rindās sasēduši vērojām klaunus teju grumbu skaitāmajā atstatumā. Smējāmies par trikiem, priecājāmies par dzīvniekiem, kuri nebūt neizskatījās pārpūlējušies. :)



Un visi dabūjām līdzdarboties! :D Un labi, ka tā, jo Niklāvam, kurš pēdējā laikā apsēsts ar "kad izaugšu liels, būšu pasākumu vadītājs" domu, lūpa pamazām vilkās tuvāk un tuvāk zemei! :D Redz, kolēģi tiek sadarboties ar burvju māksliniekiem, bet viņš netiek ievērots... :)





Un pats skaistākais, ka līdzdarboties dabūjām arī mēs ar Mārtiņu!
Es cerēju, ka mani no rekvizītvardes bučošanas glābs mans "svarīgais fotogrāfa" statuss, bet, eh, nekā! :D


 Ja pieveram acis uz nobružātajiem rekvizītiem un alkohol+ieroč+jokiem (daži pavīdēja), tad kopumā bija ļoti jauka stunda saulainā pirmdienas pēcpusdienā!