Četras dienas. Tik bija vajadzīgs pavasarim Zaubes mežiņā, lai iznīcinātu ne tikai Ziemu, bet arī atmiņas par to! Tā, it kā jau mēnešiem būtu bijuši dzirdami putnu treļļi un burbuļojuši strauti! Vēl pirms četrām dienām virs baltās kupenās ietītā Zaubes namiņa sāka riņķot stārķu bars, bet jau šodien pagalmu pieskandina dzērvju klaigas un riesta dejas! Tātad viņi zināja! Putni! Viņi juta, ka tas notiks tieši tik ātri! Viņi nekad nekļūdās. Kaut pirmais, ko nodomāju, ieraugot uz ceļa stārķi pirms tām 4 dienām bija: "Nabags nojaucis datumus..."

Uz šķūni- ausaines un dūraiņi! No šķūņa- gumijnieki, plēvbikses un pirkstaiņi! Ai, ko tur daudz - šodien arī bez pirkstaiņiem bija labi!
Un, jā, Tīra Latvija tiešām sākas katrā pašā! Nu vismaz mazam sešgadniekam tas ir skaidrs bez teikšanas. Acumirklī atrasts maiss un sākas spēle "Atrodi atkritumus! "

Un tad pirmais pikniks. Saldējumpikniks. Smieklīgi - Zaubes veikalā rindā visi pēc kārtas iegādājās saldējumu! Laikam tā pierasts pie ziemas, ka šodien tiešām likās karsti!:D

Ak, jā, un vai es minēju, ka nu mums ir jau divi kaķi? Es tiešām nesaprotu, kur viņi šeit meža vidū rodas, bet nu viņi ir te un acīmredzami negrasās nekur doties! :D Un rudajam vārds ir Audžiks. Čika izdomāja.