Grabuļi un citas mīkstās rotaļlietas!

Lai gan ir ļoti vēls, tikai tikko noliku gulēt , gribēju jau teikt, pēdējo bērnu (jo brīžiem sajūta tišām tāda it kā viņu būtu vairāk kā divi vien). Un nu laiks pastāstīt tālāk par to, ko taisu vai jebkad esmu taisījusi...

Grabuļi.....

Salīdzinoši nesen, bet skaita ziņā laikam visvairāk līdz šim sanācis uztaisīt manis pašas izdomātos "Garos" grabuļus. Devu viņiem tādu nosaukumu, jo man labpatīk tos radīt ar garām kājām un garām rokām. Vēdertiņš katram "Garajam" ir grabošs. Man šķita jauki apvienot visiem pierastu bēbīšu rotaļlietu - grabuli un mīļu mīksto rotaļlietu, tādejādi dodot rotaļlietai daudz ilgāku mūžu (domāju, ka daudzas mammas mani sapratīs, jo vēl pirms nedēļas sakrāmēju maisiņu ar bēbīšu plastmasas grabulīšiem, jo Emīlijai tie vairs nešķiet saistoši un īstenībā vairs īsti nepilda viņas vecumam atbilstošu attīstošo funkciju). Turpretī "Garais" grabulītis ap gada vecumu var kļūt par mīļdraudziņu, mājas leļļu teātra aktieri vai skaistu bērnistabas interjera dekoru!!!

  Piedevām katrs "Garais" ir īpašs un neatkārtojams gan krāsu gammas ziņā, gan pēc izskata, gan apģērba!
Bet ievada daļai pietiks, lūk kur daļa no Garajiem, kas savus saimniekus jau ir atraduši!




 





Citas mīkstās rotaļlietas.

Daudzas radošas māmiņas tai` pus` okeānam un arī šepat vecajā Eiropā pievērsušās zeķu, zeķbikšu, cimdu, utt.  pārveidošanai par mīļiem, sirsnīgiem radījumiem, ko tā vien gribas sačubināt un paņemt līdzi zem segas pirms miega.

Viens lielisks piemērs un pat apraksts, kā izgatavot vienkāršu pērtiķīti ir šeit:

Lūk kāds smukulītis šiem sanācis!




Un lūk kādu meiteni - slidotāju, kā es viņu nosaucu,  es uzšuvu savai Emīlijai:




Vai nav burvelīgi tie zeķu radījumi?


Un vēl reizīte, kad taisīju veselu grupu mīksto mantiņu bija, kad gribēju pārsteigt dzimumdienā savu krustdēliņu! Tad gan man bija sarežģīta ideja - gribēju uzrakstīt rediģētu pasaku par Sarkangalvīti (lai nav tik šausminošas tās mednieka atriebības ainas vilkam, kurš galu galā tikai gribēja paēst;)   ) un uztaisīt visus varoņus komplektā, turklāt vilks bija īpašs, jo tiešām spēja apēst gan Sarkangalvīti, gan vecmāmiņu un ja vajadzētu, tad arī mednieku! Ideju aizguvu no Moline pētot mīkstās rotaļlietas Flickr.com

Lūk arī viņi:


 


Ja redzot šitos jūs smaidāt, tad esmu visu izdarījusi pareizi!
 Uz tikšanos rīt!

Anonīms –   – (2010. gada 25. janvāris 13:30)  

jap, smaidu :))

...ar cieņu un smaidu,..  – (2012. gada 8. jūnijs 09:57)  

Lupatiņu ģimene - Ritīgs labums:)))))))))))

Laine  – (2012. gada 8. jūnijs 10:36)  

ak, Dievs, Kristīn, kur tu esi nonākusi? Riktīgs arhīvs! :D
Bet patiesībā, kad skatos uz šo ģimeni - baigā nostaļģija - tik vienkārši savā robustumā. Tagad laikam man šāda kvalitāte liktos vājprāts...

Ierakstīt komentāru