Leduspuķes!
08:50 No rīta kā vienmēr pamodos no Emīlijas sauciena paēst un, nespēdama vairs iemigt pozā, kādu man jāieņem, jo uz rīta pusi guļam visi četri vienā gultā, domāju: ārā ir -25 grādi, mums no iekšpuses guļamistabas logs aizvīdis tā drusku no apakšas, bet visādi citādi nekādu izmaiņu! Nu ne jau tā, ka man tas būtu pārsteigums vai kā, bet doma mana lūk kur:
Kad es pēdējo reizi redzēju leduspuķes???
Atbilde - kaut kad, kad vēl dzīvoju Piebalgā, tēta mājā, verandā - tur tik bija leduspuķes!!! Katru ziemu daiļās, saltās viešņas izveidoja un logiem unikālas mozaīkas, kuras, ja vien aukstums nebūtu viena no manām ienīstākajām ķermeņa sajūtām, laikam sēdētu un stundām vērotu... Bet tas bija pirms gadiem 8 noteikti... Tagad, kad plastmasas logi ir teju vai norma pat dziļākajos laukos , man rodas cits jautājums:
Vai mani bērni kādreiz redzēs leduspuķes???
Vai tad, kad, pasaku lasot, pieminēšu leduspuķes, man nebūs jāveic skaidrojošā piecminūte par to, kas tad īsti ir leduspuķe un kā tā rodas... Vai nebūs tā, ka mani bērni par leduspuķēm zinās vien no nostāstiem?
3 comments
arī es par to aizdom'jaos.
AtbildētDzēstmums pusmājai ir pakešlogi, bet es tā priecājos, ka visur nav, jo tagad varu bērniem parādīt kādas izskatās leduspuķes:)
Atmetot tevis pieminēto latvisko kautrīgumu ierakstīšos arī es.
AtbildētDzēstPar leduspuķēm- tieši šoziem,kad aukstums kož snīpī un milzīgās kupenas mūsu bērni pieminēs savās bērnības atmiņās ar mirdzošām acīm- arī mēs apspriedām šo domu, vai mūsu bērni kādreiz redzēs leduspuķes?!!!
1) Paldies par komentēšanu! Katrs komentārs man sagādā patiesu prieku un mīļi atgādina, ka manu blogu lasa un skatās!
AtbildētDzēst2) Labi, ka arī musu bērni varēs teikt, ka viņu bērnībā bija tāāāādas kupenas!
3) Tik bieži aizdomājos arī par ar dabu nesaistītām lietām, kuras mani bērni zinās vien pēc nostāstiem: laiks bez datora un mobilā telefona(viņi nezin, ka tas ir bijis), Latvijā ražots cukurs, Lats (ja pāriesim uz eiro)...