PSRS manā šķūnī jeb virtuālais muzejs!
00:25Aizvakar atradu laiku sakārtot savus Padomju laiku suvenīrus. Uztaisīju šīm relikvijām pieklājīgu fotosesiju, tāpēc beidzot varu parādīt, pie kā tiku pirms kāda laika!
Lietas nākušas no dažādiem avotiem un teju vienlaicīgi. Atceros, ka pēc raksta par uteņiem manā e-pastkastē iekrita divas vēstulītes. Viena no Agates, otra no Vitas. Un abas divas bija ar mieru šķirties no "veciem PSRS krāmiem" un priecājās, ka es palīdzēju tikt no tiem vaļā! Jau teicu jums personīgi un tikai atkārtošos - esmu jums bezgalīgi pateicīga, ka barojat manu aizvien augošo apsēstību ar šī laika sadzīves priekšmetiem un veidojat milzīgu topošā muzeja eksponātu bāzi!!! :)
Pastāvīgie mana bloga lasītāji jau zina, ka abi ar Kundziņu grasāmies atvērt Padomju laiku sadzīves muzeju. Taču nenoliegšu, ka liela daļa tā laika lietu itin viegli iedzīvojas mūsu sadzīvē. :)
Taču lūk neliela daļa no tā, kas ceļos uz muzeju:
Elektriskais kalkulators - šādu atceros, kad mana vecmamma strādāja kantorī! :)
Ikvienam:
Zīdaiņiem:
Produktiem:
Virtuvē:
Vesels gadžetu lērums!!!
Tapetes :)
Un īpašs pakaramais - Vitas vīram šis dāvāts piecu gadu jubilejā.
Ak, Dieviņ! Zinu vairākus smieklu stāstus par to, kā pēc sādas "saulītes" nācies staigāt kraukšķīgai :)
Tipiski tiem laikiem - gleznas kopija ( par šo kādu reizi atsevišķi)
Un bērzi :)
Nu kurā mājā gan nav saglabājušās šādas! Agates radinieces mājā bija vesela kaste pilsētu kartīšu!
Keramikas paraugdemonstrējumi :)
Tipisks to laiku stikls :)
Daži augļu trauki
Joprojām keramika, bet šoreiz atmiņas par vāzītēm ar papildvāzītēm iekšā - kā mani viņas bērnībā tracināja!!! :D
Šie podiņi mani patiešām NEtracina! Smuki! Tikai īsti nesapratu, kādam nolūkam tos lieto - iekša neglazēta...
Šis komplekts un mīļās beciņas tiks Emīlijai un Niklāvam
Ārkārtīgi romantiska miniatūra terīnīte - visticamāk kādai garšvielai, ja jau jaunākā māsa ir piparu doze...
Šie eksemplāri uz muzeju netiks, bet dosies pa taisno iekšā Zosēnmājas virtuvē, kad tā kādreiz taps pabeigta...
Bet šie metāla traukizstrādājumi ir tiiiiiiiiiiiiiiiik fotogēniski!
Šis tas no mūzikas! Paltes palikušas aizkadrā, bet lentes - ha! Manam tēvam arī bija (šķiet kaut kur šķūnī vēl ir) lentinieks. "Ja es būtu bagāts vīrs, bagāts vīrs, bagāts vīrs..."- šo dziesmu atceros tādā zibatmiņas mirklī. Gaiša, saules pielieta istaba, mamma gludina veļu, ir brīvdiena, skan šī dziesma, es mēģinu iegaumēt vārdu secību.
Bet šis ir vienkārši "to die for"!!! Es zinu, ka citiem to nesaprast, bet man viņš liekas lielisks pat ar visu savu tizli brūno krāsu! Viņam pat ir neliela atvilktnīte!
Eh un beigās testa jautājums vai drīzāk atbildes taujājums - nekādi ar Agati un viņas vīru netikām skaidrībā, kas šie par priekšmetiem un ko ar tiem darīja?...
25 comments
Cik cilvēki ir dažādi :D Manī atkal ir liels PRET tādām lietām, nekad nav vilinājuši antikvariāti un esmu no ārā metējām :) Ja kaut kas no tādām lietām būtu mājās, tu noteikti pie tām tiktu, bet diemžēl nekas nav palicis :)
AtbildētDzēstLai izdodas iecere par muzeju!
Wow - Tev tiešām jau iespaidīga kolekcija, ka kaut tūlīt jau var ja ne gluži muzeju, tad kādu ekspozīciju jau nu noteikti uztaisīt.. :) Bet vispār baigi interesanti tā paskatīties.. :)
AtbildētDzēstJā, muzejs jums būs iespaidīgs! Mājās gan pati padomjlietas neturētu, bet kā uz kultūrvēsturiskām vērtībām gan labprāt paskatos. Savākusi esi ne pajokam. es gandrīz pie katras bildes pie sevis teicu - jā, mums arī kaut kas līdzīgs bija. Un kā es Tevi saprotu par tām vāzītem ar minivāzītēm iekšā:) Par pēdējo mīklu gan neko nezināšu teikt...
AtbildētDzēstUn aizmirsu uzrakstīt - man vasarā plānojas vienas veselas mājas revīzija, kas gluži kā piebāzta ar visādiem padomjlaika loriņiem - tā kā tad došu Tev ziņu :) Tas kā reiz arī netālu (nu man liekas, ka laikam netālu) no Tevis :)
AtbildētDzēstTā miniatūrā puķainā terīnīte - esmu redzējusi, ka tādās lieks sinepes. Un miniatūra karotīte iekšā! :)
AtbildētDzēstPēc tādas saulītes mana klasesbiedrene kādu nedēļu staigāja ar īpaši sārtu seju un baltiem briļļu aplociņiem ap acīm, jo bija piemigusi seju sauļojot.. :)
AtbildētDzēstbet "straumes" elektrisko gaļasmašīnu nebiju redzējusi..
Tās lietiņas pēdējā attēlā ir svečturi. Vismaz mana vecmāmiņa tās tā izmanto, uzsprauž sveci un dedzina. Jāpajautā viņai varbūt tas ir viņas izgudrojums kā šīs adatas izmantot!;-)
AtbildētDzēst:) Fantastiski!! Bet tie ezī, ja vien nav milzonīga izmēra... Tika lietoti plūmju mizu caurduršanai :)
AtbildētDzēstEh, to šaha galdiņu labāk nevajadzēja rādīt :) Vai vismaz par atvilktni rakstīt! :) Balta skaudība no manas puses, bet patiešām - balta :) Riktīgi ērta lieta, jo atvilktnē glabājas figūriņas, citādi tās pa visu māju ceļo. Tagad Tavās mājās ir gandrīz visi priekšnoteikumi, lai izaugtu kāds šaha lielmeistars! Es šitādu esmu pat sapņos redzējusi, bet tādi ar atvilktnēm manā izpratnē bija tikai karaļiem - Luijam XIV un tā :)))
AtbildētDzēstManai mammai vēl joprojām ir tieši tāds mikseris, kā tavā fotoattēlā. Nesen biju aizņēmusies. Strādā vēl joprojām lieliski. Un izrādās, ka man pašai mājās ir PSRS laika caurduris (tā laikam sauc to caurumaino trauku). :) Jauka kolekcija tev! Esmu pārliecināta, ka muzejs būs burvīgs.
AtbildētDzēsttie pēdējie "asumiņi" ir domāti kompozīciju veidošanai. Tagad ir oāzes, bet tad bija šādas lietas. Ikebanas kompozīcijām derēja lieliski. Darbojas tā, ka kātiņus sprauda uz asumiņiem vai arī starp tiem.
AtbildētDzēstLaine! SUPER!!!! Brīnišķīga kolekcija! Novēlu Tev veiksmi turmākjā kolekcionešanā... Patiesi patīkamas atmiņas... Eži ir puķu kompozīcijām, tos lika vāzēs un sprauda puķes. Padomju laika oāzes.... Superīga kolekcija - malacis!
AtbildētDzēstHi hi... Kamēr es savai meitītei rokas mazgāju... Tikai tagad redzu, ka ar ogumeiteni esam vienisprātis...:)
AtbildētDzēstēē, man mammai pogas u.c. šūšanas piederumi joprojām stāv tādās bleķa kastītēs tikai ar citu zīmējumu uz vāka! :)) un mans bērnības dienu koka virtuves dēlītis.. gandrīz asara nobira..
AtbildētDzēstKolekcija SUPER!!! Žēl, ka līdz Zaubes mežiņam man tālu, jo arī man mājās ir vecs - liels čemodāns, kurš ir metams ārā...
AtbildētDzēstIlze - dod ziņu e-pastā! Varbūt varu aizbraukt līdz tavam čemodānam! ;)
AtbildētDzēstMeitenes - vai nav forši šitā pastumdīt atmiņu mākonīšus? ...
Tāpēc esmu droša, ka mūsu muzejā patiks ļoti daudziem!
Skatījos un atcerējos bērnību, paldies Tev :)
AtbildētDzēstHm, redz cik dažādi uzskati-man gan nav nostaļģijas pret šādām lietām! Tādas vēl joprojām ir papilno mammām, radiem, kaimiņiem, paziņām, krāmu tirgos...Es atkal iefanoju par pirmskara lietām un 50-60gadu lietām:) kā arī par simtgadīgām.
AtbildētDzēstTāds šaha galdiņš ir manam tēvam. Atvilktnē ir arī figūriņas un galda virsma lakota. Un jā, šadi galdiņi bija kaislīgiem šahistiem:) Mums tā ir ar rokdarbu pričindāļiem, vai ne?
Uhhh! mans vīrs arī būtu sajūsmā par to šaha galdiņu :)
AtbildētDzēstfeina kolekciaj top muzejam ;)
AtbildētDzēstun pēdējais. mans vīrs teica ka iespējams ir bijis aitu vilnu plucinātājs, kasēklis.
Aizraujoši. To "dušas uzgali" es atceros, tikai tas nebija dušas, bet gan krāna uzgalis - mājām bez siltā ūdens. Tāpēc arī "reklāmā" paredzēts iepriecināt mājsaimnieci, kam trauki jāmazgā. Neko sevišķi efektīvs gan nebija, cik atceros - vismaz mūsu mājā ne.
AtbildētDzēstMan lielākā nostalģija ir par to piecstāvīgo, sarkani balto adatu trauciņu (nezinu, vai sākotnēji adatām paredzēts, bet mana mamma šuvēja tajā turēja spraužamadatas, žiletes, kniedītes un tamlīdzīgus niekus.
Un dzeltenās cepumu formiņas mēs lietojam vēl šodien, burtiski šodien pat cepām piparkūkas ar tām.
No bloga cik necik iepazīstot Tavu azartisko dabu, varu derēt, ka izmēģināsi arī to koka frēzīti augšējā bildē. Kādu svečturīti vai lellīti izfrēzēsi. :)
Un bleķa krūzītes - tā ir reāla vērtība. Gan padomju bleķa krūzītes, gan konservu naži - nesalīdzināmi labākas kvalitātes nekā tagad. Es tādās krūzēs, tikai Maksimā pirktās, gan bērniem putru vāru, gan olas, gan cīsiņus - man nav tik maziņu katliņu. Tās maksimas krūzes ir tik plānas un vieglas, ka visi piena produkti piedeg pie apakšas, emalja lobās un caurumi apakšā izrūsē, bet tādu kārtīgu padomjlaika emaljētu bleķa krūžu bodi neesmu vēl atradusi.
Daudz pārdomu raisās, to visu redzot, bet visvairāk jau par to, ka mums praktiski visiem zināms laiks pagājis ar vienu un to pašu dizainu, un varbūt zināmā mērā tas ir pat labi.
Superīga kolekcija, man vecmammai vēl daudz kas no tā visa ir. Un par tiem asumiem, mans vīr steica to pašu ko Madaras, ka aitu vilnai domāts.
AtbildētDzēstNu jā... nostaļģija liela. Starp citu, daudzas no redzētajām lietām vēl aizvien darbojas manas mammas virtuvē :)
AtbildētDzēstPar tiem asumiem - šie konkrētie gan nav aitu vilnai domātie - ni,ni. Ideja viņiem tāda pati, bet aitu rīki ir vēl lielāki, un apakšā parasti vai nu kāts vai stiprinājums turēšanai. Zinu pavisam droši, šito darbu man vecmāmiņa lika pa laiciņam darīt.
AtbildētDzēsttie dursītīgie ezīši (pēdējie), vismaz manas vecmammas mājās, tika likti ziedu vāzēs iekšā ūdenī un tad tiem it kā bija skaisti jātur ziedi. bet cik atceros, tad tas tāds sviests vien bija - jo grūti bija iadurt kātus ezī. vienīgais, ka tad tās plānās stikla vāzes kļuva stabilākas, tad tur ielika tās 5 neļķes ar līkiem kātiem :) katru uz savu pusi.
AtbildētDzēst