Svētdiena kā svētdiena.

Svētdiena. Diena, kad piecelties vēlu un vārtīties gultā līdz vajadzība (khm khm) spiež piecelties.
Pankūku rīts mums bija jau sestdien, tāpēc svētdienas rīts = mākslas rīts. 



Izmēģinām triku no "Art attack" - uzbērt uz krās+ūdens sāls kribuļus, pagaidīt, kamēr nožūst un tad noslaucīt. Varot, saka, šādi radīt īstu ūdens bumbuļburbuļu efektu. Nu gandrīz jāpiekrīt!


Kad top lieli plāni, parasti ieperinos uz pāris dienām virtuvē. Plaša telpa rada plašu vērienu un plaši sapņi sapņojas! Nopietni!


Un, kad mugura jau līka no griešanas un gludināšanas, laiks pastaigai. Pēc bērzu zariem.
Mamma kā kamielis. No kalna viegli, vieglītiņām; pret... hm... visādi... Un staltbriežu pēkšņi iesalušie sapēdojumi uz ceļa arī dabu vieglāku nedarīja :).


Māsa no čukanguka nost dabūnama tikpat grūti kā brālis UZ tā! Tam jābrien un jālec - uz, pa, virs, zem un apkārt sniegam!



Lēkt! Un ģīmīti nosniegot!



Mamma daba panāk mums soli pretī - neba svaigu meiju iesim dīrāt! Re - divas bezsirdīga vēja lauztas... Tās mūsējās.



Un tikko pāri slieksnim tā briežu bars mums pa pēdām :)


Eh, skaista tā dzīve! Dzīvojam!

Sarkanā Biete  – (2012. gada 27. februāris 08:26)  

Kāds pie jums vēl viss skaisti ziemīgs!

Laine  – (2012. gada 27. februāris 10:22)  

Mums te parasti tā ziema paliek visilgāk. Attiecīgi - tā idille iestiepjas līdz pat vasaras sākumam :) :D

Ierakstīt komentāru