Abi mājās...

Sveiciens pavasarī! Kaut no pavasara mums tiešām tikai tik cik zaru kušķis uz palodzes...
Patiesība ir nepavasarīga - vēl vakar pēros pusi ceļa uz dārziņu pa kupenām un šodien atkal mazie mājās puņķojas. Bet, hei - man ir iemesls būt laimīgai - kas gan ir mūsu mazpuņķi salīdzinājumā ar Zaķumuižas skarlatīnu, kas apciemojusi Zani un Reini!!! :O


Meitenēm forši - saules gaisma iespīdina tieši fliterainajā vēderā un atliek vien pagorīties! Puikām jāizlīdzas ar spilvenu... Taču šodien, bildes pētot, Niklāvs nosprieda, ka arī viņam vajagot spīdīgu kreklu. Melnu vajagot. Uh, nu man ir uzdevums!


 Maisu ar drēbēm jāatpogo. Lieliskākā no nodarbēm - darbina pirkstiņus =>smadzenes kā arī pacietību!





Katru kustību "jānopočē"! Kā gan savādāk... Mamma taču tā dara! :)


Eh, ja putekļu sūcēju pārdevēji zinātu, cik ļoti daudz dažādu rotaļu esam ar/uz/ap to izmēģinājuši, viņi noteikti piepaceltu šī verķa cenu uz pusi! :D



Pieķerti uz laktas. Pašiem šķiet, ka šie dara ko āāāāārkārtīgi ekstrēmu, jo tā mala mums skaitās tāda bīstama. :) Bet, ieraudzījuši mani ar kameru rokās abi atkūst un velk ārā kas nu kuram pieslēpts... :)



 "Pigī benk" - nu jau arī Čika runā angliski. Viņai pēkšņi vajag savu pigī benk un Goda Vārds! - es par tādas pastāvēšanu pat biju aizmirsusi! Bet viņa ne tikai atcerējās, bet divas dienas neizlaida to no rokām! Uh, cik kariņu tika izcīnīti deļ tās pa šīm dienām! :)


 Un abējādi ir forši - gan kad abi ir mājās, gan kad viņi dārziņā. Lai arī dārziņā viņi ir labi ja nedēļu mēnesī :) Un tomēr - šī nedēļa ir ļoti nepieciešama gan man, gan viņiem.

Un beidzot manī ir izkristalizējusies zelta patiesība. Dārziņam bērna dzīvē jābūt tik lielā (mazā) daudzumā, lai galvenie viņa audzinātāji (lasīt: vērtību devēji, dzīves gidi) būtu vecāki!
Un lai galvenie bērnam nozīmīgie notikumi risinātos īstajā dzīvē nevis bērnudārza sienās.
Tāpēc: kad vien ciemos pasauc kāda no vecmāmiņām, mierīgi traucamies uz pāris dienām ciemā un, ja nedēļas vidū izdomājam braukt ekskursijā, noteikti ieplānojam nākošo dienu brīvu. 
Zinu, ka daudzi šobrīd pikti rauc uzacis, sak` - nu, jā - kam nauda nav jāpelna, tie var gudri runāt. Bet padomājiet - mums visiem ir tieši viena dzīve! Bērniem- viena bērnība! Kad tad, ja ne tagad pavadīt iespējami daudz laika kopā?...

Mīlestības pielietu jums cīruļputeņa laiku!


Inese(Gadalaiku Skices)  – (2012. gada 22. marts 00:45)  

Es ar Tevi esmu teju vai vienisprāt par dārziņa nepieciešamību bērnam!Arī esmu mamma,kas iekārtojusies tā,lai nav bērniem no rīta līdz vakaram jābūt dārziņā.Kādu laiku atpakaļ kā reiz rakstīju par bērna/vecāku nepieciešamību pēc bērnudārza(savas pārdomas).

Pai!  – (2012. gada 22. marts 08:28)  

lakta :DDD
par dārziņa klātbūtni bērnībai - 100% piekrītu - tas ir pa laikam vajadzīgs gan mammai, gan bērniem viennozīmīgi, taču noteiktā daudzumā. ;)

''mums ir viena dzīve un bērniem - viena bērnība'' - EKZAKTLĪ! un ne tikai tāpēc ir jāpavada pēc iespējas vairāk laika kopā, bet arī ''viena TAVA (mana) dzīve ir labs arguments, lai tos, kas pārmet vai spriedelē, cik pareizi vai nepareizi mēs dzīvojam, - laistu gar ausi un NEKLAUSĪTOS! :P Jo tā ir mūsu vienīgā dzīve, ko dzīvojam kā gribam! :)

...ar cieņu un smaidu,..  – (2012. gada 22. marts 08:38)  

Patiesība katram cita, bet šitā ir zelta:)
un, lai Zanei un Reinim ātri slimības baciļi prom!

Inese  – (2012. gada 22. marts 09:05)  

feini Tev palīgi atpogošanā :)))
Taviem bērniem noteikti ir paveicies ar dzīvesveidu... BET, lai cik zelta tā patiesība arī nebūtu, es tomēr lielākoties apkārt redzu mammas, kurām bez variantiem ir jāatgriežas darbā un kuras nevar izbaudīt šo kopābūšanu.
Tā ka jāpriecājas vien par mirkļiem, kas mums ir :)

Ierakstīt komentāru