Ika Pika

...gramatika jeb otrā saruna par latviešu mēli. Reiz jau iesāku gramatikas apdziedāšanu. Ansis Bogustovs mani pamudināja par šo tēmu runāt atkal.
Jo viņš pateica, ka "Eiropai nav nauda" ...
Nu ja tev nav nauda, tad man nav pacietība!
 "S", Ansi, naudaS! Eiropai nav naudaS! KĀ nav Eiropai? NaudaS!

Un līdzīgs zosādas izraisītājs: "Man ir auksts." Neticēsiet, cik ļoti daudz cilvēku šādi saka salstot! AUKSTI! Tev ir auksti!

Lūk, pirms pieprasīt, lai latviešu valodā runā visi Latvijā dzīvojošie, laikam mums mūsu valoda kārtīgi jāiemācās pašiem! :D Darīsim to kopā! Uzrakstiet komentāros, kādas gramatikas kļūdas jūs visbiežāk ievērojat?

Saulainu dienīnu! 
(Es šodien dodos uz Piebalgas pusi - tur Maruta ir Marutīna, meita ir meitīna, utt!)

Plūmīte  – (2012. gada 15. marts 09:02)  
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Gunta  – (2012. gada 15. marts 09:02)  

Piebildīšu par "man ir auksts". Man arī tas griezās ausīs,līdz brīdim, kad uzzināju,ka Kurzemes pusē tā vienkārši saka. Visi. Man ir auksts, mani ir karsts, nokrita pie zemes. Tagad to uzskatu par valodas bagātību, ne trūkumu. :)

Plūmīte  – (2012. gada 15. marts 09:14)  

Labrīt! Es esmu gramatikas frīks! :) Un, lai arī apzinos, ka pati neesmu perfekta, es uz to tiecos. :) 99% gadījumu es pārlasu savu uzrakstīto un palaboju vēl kļūdas. Bieži var redzēt, ka daudzi cilvēki nepārlasa savu rakstīto un tādējādi daudzas sīkas kļūdiņas, kuras varēja novērst, paliek "vēsturei", hihi.
Bet, atbildot uz tavu jautājumu, es visvairāk pamanu nevietā lietotus komatus.

Pai!  – (2012. gada 15. marts 09:35)  

Uiiii, es te varētu stundām runāt, lai arī apzinos, ka pati mēdzu kļūdīties. Bet tas, kas mani visvairāk kaitina un satracina, ir - ū lietošana tur, kur to nevajag: gŪlta, albŪms, stŪlbi, pŪlks, SigŪlda, KŪldīga utt.... Rrrrrrr, tajos brīžos esmu gatava ņemt siena dakšas un lāpas un iet karot :D

Zane  – (2012. gada 15. marts 09:51)  

Ui, ui...pilnīgi sarosījos par šo tēmu :D Es arī esmu viens no piekasīgajiem cilvēkiem attiecībā uz valodas lietošanu...principā, TV es vispār nemaz nevaru skatīties, visu laiku laboju :D Kas man pilnīgi noteikti griežas ausīs ir:"NāKiet šurp!" Vēl "novembris", kad "o" izrunā, kā divskani..Nu un pēdējā laika hrrrr ir:"Es ienācu no āraS"!! Protams, šeit es vēl varētu daudz izpausties :D

Laine  – (2012. gada 15. marts 10:02)  

Eh, Zane, ja kas to "O" kā divskani novembrī un tomātos izmanto Piebalgas pusē - tālab, es kā Gunta sliecos to pievienot valodas bagātībai ;)
Bet par "nākiet" - jā, tas ir tikpat griezīgs kā "pamožos" vai "mocos" , uh......

Nākošo tēmu vēlos veltīt tādai tēmai kā "Darāt un Dariet".
"Jūs darāt nepareizi, dariet kā rakstīts instrukcijā."
Jo arī šinī jomā daudzi, nemaz to nenojausdami, grēko...

Irēna  – (2012. gada 15. marts 10:17)  

jums visām liela taisnība! :) mani kaitina "kad" , ja to lieto nepareizi, bet esmu dzirdējusi, ka daži valodnieki?? jau sāk to attaisnot..

Zane  – (2012. gada 15. marts 10:20)  

Ar to "o" ir tā - man nesen izskaidroja :))) , ka latviešu valodā ir tikai divskanis "o" un līdz ar to latviešu izcelsmes vārdiem lieto divskani, pārējiem ir "o" - parastais :)) Un, tā kā novembris nav mūsu valodā cēlies, tad ir "parastais" - tā pat kā "izloze", "bingo", "loto", "kino" utt. Rakstu tāpēc, ka man pašai šito bija interesanti uzzināt.. ;))

Sarkanā Biete  – (2012. gada 15. marts 10:30)  

Hmm - interesanta tēma. Kādreiz pati uz to visu daudz kategoriskāk skatījos, bet tagad pati esmu pasākusi steigā drukāt, tekstu nepārbaudot. Piemēram, pie Tava iepriekšējā ieraksta man komentārā iespruka "auzkari" nevis "auskari", bet nu piedomāsim , ka tie ir aizkari, kas karājas ausīs:)
Man griežas ausīs izteiciens "par cik", jo laikam pareizi tomēr būtu "tā kā". Jā, un vēl - "patstāvīgs" un "pastāvīgs" neatšķiršana.

Anda  – (2012. gada 15. marts 10:42)  

man laikam visvairāk nepatīk "paTreiz" (paŠreiz - šo pašu reizi)
un otrs ir "dēļ kaut kā", kad pareizi jāsaka "kaut kā dēļ"

trešais, pie kā klasesbiedrene pieradināja ir atšķirība starp "savādāk" (dīvaini) un "citādāk" (atšķirīgi), tas gan mazāk griežas ausīs

rakstītajā valodā varētu piesieties arī "nezin" (nezina) un "esu" (esmu)

Ilze  – (2012. gada 15. marts 12:02)  

Mani visvairāk tracina "ka" un "kad" jaukšana, jo brīžiem šķiet, KA (nevis KAD) vairs neviens TV un presē neprot tos lietot.....un "o" iekš "novembra" griežas arī manās ausīs, bet to vēl varu pieciest.. tad vēl bieži grēkots tiek ar garumzīmēm, piemēram, "mācamies" (jābūt "mācāmies", jo nenoteiksmē galotne -īties), "brīnamies" (brīnāmies).. ja tā ļoti sāk piesieties, tad grēkots tiek arī jaucot "viens aiz otra" (tā saka tikai tad, ja ir divi) un "cits aiz cita" (tad, ja ir vairāki).. tad vēl, piemēram, "krisdams" (jābūt "krizdams", jo pagātnē ir galotne -ta..vēl tagad atceros kā pantiņu -za, -da, -ta).. par "gūltām", "puzdienām", "reamināciju", "entuāzismu" un citām šausmām nemaz nepieminēšu..
Te noteikti īpaši daudz piebilstams būtu vēl manai kolēģei, kurai ir tik laba latviešu valodas izjūta, ka pat apkārtējiem šad un tad tiek pa aizrādījumam, jo esam taču redaktori.. :D

Zkss  – (2012. gada 15. marts 12:12)  

Pievienošos par ''ka'' un ''kad''.

Mani visvairāk kaitina rakstība: teikumu uzsākšana ar mazo burtu, komatu nepareiza likšana un to nelikšana vispār, kā arī teikuma beigu neesamība, t.i. nav punktu, izsaukuma vai jautājuma zīmes. Kā arī Tu un Jūs rakstīšana ar mazo burtu.

Iveta  – (2012. gada 15. marts 12:27)  

ak, Tu mans:D Nu nav visi ortogrāfijas teicamnieki:D es ar!!!!:)))))

Iveta  – (2012. gada 15. marts 12:29)  

Neieliku bērnam vārdu Nora, jo lūk visi saka Noooooooooooora -divskani.....kas tas par bardaku?:D:D:D:D

Diāna  – (2012. gada 15. marts 12:45)  

Viss augstāk minētais un vēl arī nesaprašana par vajadzības izteiksmi. Nespēja saskatīt atšķirību starp "man jālasa grāmata" un "man jāsāk lasīt grāmatu". "Tevīm" es joprojām bieži dzirdu.
Bet, ja man būtu jāsastāda tops, pirmajā vietā būtu tas pats Tavs "nav nauda".

borizo  – (2012. gada 15. marts 15:39)  

man vienīgais, kas ļoti griežas ausīs, ja cilvēks saka "viss tas", nevis "tas viss" (ir arī dzirdēts TV). paldies latviešu valodas skolotājai, jo piemērs, kur vistas, tur gaiļi palicis atmiņā uz mūžiem :D
pati noteikti kļūdos, jo neesmu gramatikas fans :D

Laine  – (2012. gada 15. marts 15:48)  

Viss kārtīobā, Iveta, mēs neviena neesam teicamnieces! tu galvenais neko personīgi netver!;D Nedomāju, ka kāda no meitenēm tiešām ik dienas izjūt zobu sāpes par gramatikas nepareizību - vienkārši dalāmies ar gramatikas niansēm, kas mums visām palīdzētu kļūt par zinošākiem cilvēkiem. :)

Pati zinu, ka man jāiemācās no jauna patreiz/pašreiz, kā arī pretī/pretīm, utt!
Jebkurā gadījumā - jebkura jauna informācija ir noderīga!

susurampapedam  – (2012. gada 15. marts 16:24)  

Vistrakāk, kad vecāki iedod bērniem vārdus, bet nezina, kā šos vādrus lietot/locīt utt.
Piem., Markus - ja ir ar vienu burtu, tad nevar teikt Markusam, Markusa utt., bet gan jāloka kā lietvārdu ledus - Markum, Markus. Tieši tāpat ir ar vārdu Ingus. Nu nav pareizi Ingusa grāmata - tas baigi griežas ausīs.
Vēl aizvien plaši lietotais tūkstotS, lai gan latviešu gramatika atpazīst tikai divas formas - tūkstotis vai tūkstoš.
Jāatzīst, ka, lai gan pati savā laikā esmu beigusi filologus, bieži grēkoju... bet cenšos!

kores  – (2012. gada 15. marts 23:25)  

Man ļoti patīk žurnālā Ieva tās pamācības par valodas lietošanu- tiešām noderīgi!

Iveta  – (2012. gada 15. marts 23:50)  

es neiespringstu:) jo man nav jēgas, es, diemžēl, esmu totāli ne-gramatiska, lai gan bija mums videnē laba skolotāja, bet es augu jauktā ģimenē....drausmīgākais variants - būvēt teikumu latviski, pēc krievu valodas principiem:D...mani pat mamma laboja, regulāri:D...un tā pat neizravēja! (pati vainīga, nav ko jaukt bērnam galvu ar divām valodām!)
labi, ir man gan kas cērtas ausīs "savāds", "citāds"...daudzi lieto nevietā...vai kad man viena paziņa teica, nevis "viņu sauc Jānis", bet "viņš saucās Jānis"...noteikti pareizi būtu teikt "viņa vārds ir Jānis":D:D:D

Laine  – (2012. gada 16. marts 07:40)  

Man atkal šitas par citādi/savādi tiešām lika aizdomāties, jo ikdienā nepievērsu tam uzmanību un visticamāk biju to vidū, kas putrojas :)

O, Iveta, saprotu, par ko tu runā - mana mamma ir pa pusei buļbaška un tad nu es visu savu apzināto mūžu tāāāādas "pērles" esmu klausījusies :D:D:D:D

Bet vot, kad mans kaimiņš saka, piemēram, "Jūsiem vajag galdu? Mūsiem nevajag!" Nu vot tad ir ausu caureja garantēta! :D

Laine  – (2012. gada 16. marts 07:42)  

P.S. Vārdu VOT lietoju šoreiz lietoju apzināti!:)

Anita  – (2012. gada 16. marts 11:49)  

Nepārlasu visu, nav laika.
Man latviešu valoda ir otrā un pati jūtu, cik tā stīva un mehāniski tulkota no krievu, taču man ir ko teikt:)
Divas lietas, kuras tiek mācītas mazākumtautību bērniem- Nominatīvs pēc vajadzības izteiksmes (daudz jūs pazīstat latviešus, kur PATIEŠĀM nesaka "jāēd zupu"?) Un tad vēl "viņš" un "tas" atšķirības.
Un es IENĪSTU diminutīvus. Nekas cits pat attāli tā nekropļo valodu.

Hm, palasīju citus komentārus- man nav cerību:) Kurzemi nekur neliksi. Var jau, tikai nejūtu nekādu monivāciju. Uzskatu, ka runāju un rakstu pietiekami pareizi, ņemot vērā, ka nelasu daiļliteratūru latviski.

Iveta  – (2012. gada 16. marts 15:32)  

Laine, bet mana mamma ir filologs- krievu un angļu, literāri perfekti pārvalda latviešu valodu (runā bez akcenta, manuprāt)....es esmu buļbaška:)))))

drīz braukšu pēc bērniem uz Liepājas pusi...tur mani sākumā dikti mulsināja, ka par manu meitu teica "viņš", un es tik laboju "viņa!!!! VIŅA!!!" beigās, man paskaidro, ka tā saka ar domu viņš - bērns.

Anita, jā vēl "viņš" un "tas". Ar manas latviešu valodas skolotājas darbs, iesēdies atmiņā (un tā pat paliku "buļbaška":D)

Aija  – (2012. gada 16. marts 16:09)  

Nepareiza runāšana mani netracina, drīzāk izraisa smaidu. Visam jūsu pieminētajam vēl varu piebilst ļoti bieži dzirdēto "runa IET par" "runa IR par" vietā. Arī "atkarājas" lietošano "atkarīgs no" vietā.
Bet mani tracina saīsinājumu lietošana rakstībā: vnk, vnm, lkm, plds, kkas, kkad. kko... Un ciparu lietošana starp burtiem. Un jā, arī W aizstāšana ar V. Visi šie "jauninājumi", starp citu, ir raksturīgi ne tikai skolasbērniem, bet aizvien biežāk arī pieaugušajiem.

Belkinsone  – (2012. gada 18. marts 12:46)  

Pievienojos gramatikas frīkiem:) Bez visa iepriekš minētā varu piebilst par paŠreiz (nevis paTreiz) lietojumu! Un ka/kad, nāciet/nākiet..grrr. Un es esmu (nevis esu)!

Ierakstīt komentāru