Oda sērsnai!

Sirreāla sajūta... Vēl pirms nedēļas sapņodama runāju ar vīramāti par tādu sērsnu, kas spētu noturēt pieauguša cilvēka svaru un es nodvesos, ka ko tādu atceros tikai bērnībā... Kopā pasmējāmies un, lūgtum, tagad Zaubes mežiņā ir tieši tāda sērsna!
Eh, neaprakstāma tā sajūta - staigāt pa pilnīgi līdzenajām pļavām - kaut kas no sapņa tajā visā ir un no mistikas... Kā staigāt pa ūdensvirsu!... Un pļavas un purvi - viss pārklāts ar biezu sniega špakteli un sastindzis. Pilnīgi līdzens cik tālu vien sniedzas skatiens!
Un nobrauciens no kalna ar ragutām tālab divtik garš un drošs liekas. Un aizrauj pat mani, kas visādi citādi ziemā labprāt vienkārši nebāztu degunu no mājas laukā...
Šodien atkal bijām līdz kalnam... Tumsai pār zemi klājoties, sajūtas divtik brīnumainas - redzami vien kalna, krūmu un vienam otra silueti un brauciens teju "uz aklo", tomēr iekšā milzu miers un paļaušanās uz pasakaini vienmērīgi sērsnoto zemes virsu...
Esmu pārlaimīga, ka nu būs ko atcerēties un pēc kā alkt nākošo un citas ziemas.

Šodien bijām visi četri uz lielo kalnu, bet vakar ar mazajiem baudījām sērsnu pie mājas...







Un patiesībā jau ir jāiziet laukā biežāk. Un, ja pareizi saģērbjas, tad tas aukstums no briesmoņa pārvēršas par mājas minku...:)
Turklāt skābekļa pilnā galvā domas raisās dubulti un iedvesma darbiem pati skrien virsū!


Lūdzu, lūdzu, izbaudiet šo brīnišķīgo dabas parādību, kamēr vēl var - rīt parīt jau sola atkusni...

Irēna  – (2012. gada 10. marts 09:03)  

brīnišķīgas fotogrāfijas!

Sarkanā Biete  – (2012. gada 10. marts 09:24)  

Es gan šo gurkstošo sērsnas brīnumu izbaudīšu tikai caur Tavām bildēm un skaisto aprakstu, bet tas man nozīmē ļoti daudz, Laine! Paldies Tev!
Tagad tik atcerējos, ka sērsnai vairāk ir tirkšķa skaņa nevis gurkstoņa:)

Aija Elliņa  – (2012. gada 10. marts 12:57)  

Kāds baltums vēl... pie mums jau tikai dubļi :(, jāgaida pavasaris :)

Vivita  – (2012. gada 10. marts 15:51)  

Jā, sērsna ir patiesi lielisks dabas izgudrojums!!!! Man jau par ikpēcpusdeinas rituālu kļuvusi izslēpošanās pāri kalniem un lejām - slīdi tik un slīdi pa sniega virsu kā tāds Jezuliņš:)) Un vakar izbraucu saulrietā, pie krūmu pudurīša pļavas vidū sastapu 3 stirnas, brīdi apmainījāmies skatieniem un tad viņas aizskrēja, graciozi grozot savus baltos dupšus. Ideāla pilnmēness pievakare.
Bet šodien visa ziemas burvība ir prom, šķiet, uz neatgriešanos. Tad nu gaidām to pavasara zaļumu:)

Žē  – (2012. gada 12. marts 00:07)  

Man nez kāpēc šķiet, ka Tev reiz bija ieraksts par vardēm. Neizdodas man viņu atrast, tāpēc ierakstu šeit - https://picasaweb.google.com/saposetrapos te par varžu tēmu rokdarbošanās. Moška noder kādreiz :)

Ierakstīt komentāru