Paldies mūsu Ērgļu draugiem Ilzei un Mārcim par ekskursijas plānu un iepriekšēju sazvanīšanos ar ekskursijas objektiem! :) Ir tik patīkami iekrist kāda izlolotā plānā un vienkārši ļauties straumei!

Tātad dodamies uz Koknesi. Jo tā ir tieši tik tālu, lai paspētu pabūt visās vēlamajās vietās vienā darba dienas pēcpusdienā.

Šajā nelielajā jumtistabiņā top jostas, pasu vāciņi, rokassprādzes, grāmatu vāki un pat somas uz pasūtījuma!
Vienvārdsakot - viss, ko radošas rokas no ādas var uztaisīt - tas top šeit!


Mēs uzzinājām ne tikai to, ko no ādas var pagatavot, bet arī to, no kurienes tā nāk, kā tā apstrādāta un ar kādiem aparātiem darbojas ādas meistari. Kolosāli!


Vienā mirklī atvērās durvis un apmēram 10 turpmākās minūtes vismaz bērniem pilnīgi noteikti bija cits ekskursijas vadītājs...






Izteiksmīgs mirklis - kucentiņš sabijās un......ups...nu, jā...


Bet, atgriežoties pie ekskursijas - lūk ko mēs paveicām:

1) noskatījāmies, kā darbojas unikāla grāmatvāku piegriežamā giljotīna, kurai pašai ir savs īpašais stāsts (šo stāstu gan visforšāk jums klātienē pastāstīs pati Inese )


2) paši izgriezām ādas lāsītes, lai no tām pagatavotu brelokus



3) izvēlējāmies rakstiņu uz breloka un piedalījāmies tā uzspiešanā



4) Un caurumiņus cirtām un kniedējām - riktīgs fizisks darbs tā ādas pārvēršana priekšmetos!


Un, saimnieku sarūpēto tēju dzerot, iefanojām par IKEA Pieneņpūku lampu!


Un tad, ar nelielu trīculi pakrūtē ( jo Diāna iepriekšējā rakstā mani tiešām sabiedēja :D ) devāmies uz Kokneses peldbaseinu.
Pretēji gaidītajai nalaipnajai garderobistei mūs sagaidīja paprāvs bariņš cilvēku un nomierinoša pirmsbaseina kņada. Ģērbtuvē mammas apstāstīja, ka izdevīgāk izvēlēties ģimenes biļeti ( 2 pieaugušie + 2 bērni) par 5 LVL un vēl to, ka nākot uz baseinu darbdienās ar pirmsskolas vecuma bērnu, biļete 2,50LVL jāmaksā tikai pieaugušajam.Tiktāl par cenām, kuras noteikti nav akmenī kaltas, bet ir aktuālas uz doto laika periodu.

Lieta, ar ko jārēķinās - stundu rotācija. Cilvēku grupas tiek ielaistas katras stundas sākumā un plunčājas ( iet saunā utml.) stundu. Un tad nāk nākošā cilvēku "porcija". Tāpēc, ja plānojat doties uz šo baseinu, rēķinieties, ka jums jābūt tur nedaudz pirms 18:00 vai 19:00, utt...

Pirms iešanas uz dušām/pārģērbtuvēm katru baseinoties gribētāju apskata medicīnas darbiniece. Pieaugušajiem uzmet aci ( patiešām uzmet aci, nevis pēta katru pirksta starpu) uz kājām, vēderu, rokām; bērniem apskatās tikai punci un roķeles.

Nākamais moments ir baseina inventārs. Mājas lapā rakstīts, ka čības un cepures var dabūt uz vietas un tā arī bija, taču nākamreiz un vispār jau, ja iet regulāri, labāk paņemt līdzi savus apavus un cepurītes -uz vietas ne vienmēr atradīsies īstie izmēri...



Te nu viņš ir - bērnu baseins. Apmēram 90cm dziļš, ja spriežu pēc saviem bērniem. Niklāva augumam ideāls, lai viņš pats varētu staigāt uz savām kājelēm, Emīliju toties nācās pieturēt.
Bet no slidkalniņa šļūca visi trīs mūsu mazie. Niklāvs šļūca daudz un sajūsminājās ik reizi, pat ja gadījās sarīt ūdens šļakatas. Emīlijai pietika ar vienu reizi, lai secinātu, ka vienkārši paplunčāties viņai patīk labāk. Lienītes brauciens beidzās ar asarām, taču noteiktu mazās drosminieces prasību šļūkt vēl! Ak, bērni! Viņi ir tik lieliski visā ko dara!:)






Dabūt no baseina ārā trīcošos, taču joprojām pļunkāties (Niklāva versija vārdam "plunčāties") gribošos bērnus var pavisam vienkārši  - piesolot saldējumu kafejnīcā! :)
Mūsu izvēle krita uz "Liepkalniem" - tiem pašiem, kas maizīti ražo un gardas smalkmaizītes cep.





Īsa, intensīva, atmiņā paliekoša miniekskursija...
Ir tik forši redzēt, ka Latvija nav tikai Zaube-Rīga-Jelgava, māja/dzīvoklis/veikals.
 Latvijā visā viss notiek. Attīstās un aug. Baudīt Latviju tādu, kāda tā top, priecāties par uzņēmīgiem cilvēkiem, ieskatīties amatnieku, ražotāju un citu radošu cilvēku ikdienā - tāds ir šī gada uzstādījums!