Tam puikam sirds ir bezgalīga! Kādu dienu viņš nāca klajā ar vēlmi uztaisīt māsai krelles. Ievērojiet - nevis lācim, bet māsai! :D Pēc šāda intriģējoša paziņojuma Emīlija pat piekrita procesā nejaukties, lai tiktu pie pārsteiguma! :)

Viss notika kaut kā likumsakarīgi. Parasti jau tieši tā viss arī notiek, vaine? Bet īsāk - dienu iepriekš biju noPinterest-ojusi vienas bezgala glītas krellītes! Tik glītas, ka neko pielikt, ne atņemt un, tā kā visi materiāli izrādījās rokasstiepiena attālumā, nolēmu šoreiz puisēna vēlmi kreļļot neaprobežot ar bumbulīšiem vien!

Un mēs sākām darboties! Es pie šujmašīnas, mazais rotu meistars man klēpī. Izgriezu lapas, Niklāvs tās pielocīja striķītim un nošuvām. Viņa pienākums bija ne tikai locīt lapas un vērt bumbiņas, bet arī vadīt šujmašīnas atpakaļgaitas pogu! :) Jums vajadzēja redzēt to svarīgo sejas izteiksmi! :D
 Pēc nepilnām 10 minūtēm bijām gatavi pārsteigt mazo dāmu!



Nezinu - tīši vai netīši - lai arī bumbiņburkā pārsvarā gozējas rozi lillā bumbiņas, Niklāvs izvēlējās ļoti saskanīgas un lapiņām piestāvošas krāsas! Speciāli vēroju, vai procesa gaitā tomēr neiespruks kāda rozbumba... :)



Un stāsta pēcgarša šoreiz šāda:
* Cik gan forši ir tas, kā mēs spējam iedvesmot viens otru! Tie, no kuriem iedvesmojas, arī no kāda iedvesmojas, utt.!
* Cik forši, ka brālis zina: lai iepriecinātu māsu, viņai var uztaisīt ko forši meitenīgu! Ak, kaut viņam šāda prasme saglabātos līdz laikam, kad pašam būs meitene!:)