Piebalgas ritmā...

Lai satiktu Ventspils Zāļu sievu ir jābrauc uz Piebalgu. :)
Vismaz svētdien noteikti bija. Jaunpiebalgas reģionālajā tautskolā viesojās Līga Reitere.
 Šerpa un paštaisna, taču viennozīmīgi interesanta personība tā Zāļu sieva! Ar savdabīgu humora izjūtu, kas visiem nemaz nebija pa kaulam! Un citkārt staltie piebaldzēni uz viņas fona nemaz tik stalti vairs neizskatījās :)



 Vai es uzzināju, kādas tējas ziemai vācamas? Nē. Es uzzināju to, ka tēja galu galā ir "trešās šķiras ārstniecības materiāls" un, ka, ja patiešām vēlies būt vesels, tad ēd augus svaigus! Nātres, māllēpju ziedi, balandas, āboliņš, pat ganu plikstiņš - tās nav vis nezāles bet salāti! Un, paldies, Zāļu Līga, par ieteikumu papildināt azaidu ar gārsu - blenderēta "morcē" vai smalcināta salātos - tā gaida rindā uz kulinārajiem eksperimentiem!



Viņa neslimojot un par slimībām vispār runājot nelabprāt. Toties labprāt runāja par brīnummedu: medus + kadiķu pēdējā gada dzinumi + augstvērtīga eļļa = zaļais medus. Īpaši efektīgs līdzeklis imunitātes stiprināšanai un visādu draņķa sērgu izbiedēšanai no organisma jau saknē!



Un par eļļām atsevišķs stāsts. Kas lika man aizdomāties.. Jo no eļļas nudien negaidu tikai pusgadu derīguma termiņu. Bet vajadzētu, ja tic Zāļu sievai...
Bet ticēt viņai nevarot, jo viss viņas stāstītais esot tikai "viedoklis par patiesību"! Tā lai arī paliek... Katram savs tas viedoklis. Bet interesanti bija tik un tā. Un gaidu ar nepacietību viņas solīto nākošo tikšanos, kurā Zāļu sieva dalīšoties pirts rituālu gudrībās.

***

Zosēnmājas centrālā rosība šķūnī. Atrodiet bērnus:


Sākumā bija grūti pieņemt, ka mazie atrodas tik augstu, taču viņu vēlme rāpties nebija slāpējama un beigās es pat pieradu :)


Rāpties plauktos, uz metāla kastes, pa dēļiem - vienalga - galvenais, lai augstāk par zemi!




Niklāvam Zosēnos vajag zēnu draugu. Jo Annija, kurai jau bija gads, kad dzima Čika, tomēr ir Emīlijas draudzene... Meitenes.



Bet kad pozē visi trīs, tad gribot negribot aizdomājos par to, ka vēl pirms pieciem gadiem mūsu visu dzīves Zosēnos ritēja pavisam citādi - bez viņiem...


Tas šķūnis ir īsta dārgumu lāde! Atrast pašai savus kādreiz "līdz kādreizītei" noliktos dārgumus un beidzot piedzīvot Kādreizīti - wow! Prieks visai dienai!

Gliemežvāki, kas Gaujmalā salasīti vēl stipri pirms Niklāva dzimšanas...


Niklāva izmēra kedas no Mārtiņa bērnības...

Metāla muša, kura man visu laiku nepatika, šopavasar man tik ļoti patīk! Un tik ļoti piestāv pavasarim!


Dažas izcilas PSRS laiku tekstīlijas...


Un vakara beigās sajūta, ka nekas tik ļoti nevieno un nesaliedē ģimeni, kā aukstā pagaidu virtuvē cepti kartupeļi!


Ar sajūtu, ka pavisam drīz kopīgiem spēkiem iekārtosim ģimenei nākotnes mājokli... Ar Piebalgas sajūtu. Piebalgas ritmā.

Irēna  – (2012. gada 19. aprīlis 07:11)  

Izskatās aizraujoši! Lai jums veicas!

Pai!  – (2012. gada 19. aprīlis 09:33)  

Super noskaņa tajās zosēnu mājās! :) kā no romāna - Viens par visiem - visi par vienu! :)
un man bij bērnībā tieši tādas Meteors kedas. Tādā zaļā sinepju krāsā :)) Šņores mūždien saliekamā veļļuka ķēdes zobratā ķērās :D

Sarkanā Biete  – (2012. gada 19. aprīlis 09:53)  

Tā "I Spy" bilde iz šķūnīša ar bērniem ir vienkārši kapitāla! Un tā noteikti ir forša sajūta - atkalatklāt noglabātos dārgumus.

...ar cieņu un smaidu,..  – (2012. gada 19. aprīlis 10:12)  

Tik kvalitatīvs šķūnis!!!:) mm mm mmm
Un kas ir augstvērtīga eļļa? Un kādās devās Tu to medus joku lietosi?:)

Vivita  – (2012. gada 19. aprīlis 23:19)  

Tādi šķūņi ir Zelta vērtē!!! Eh, ar kādu prieku es ar tagadējo prātu izrakņātu vecmāmiņas bēniņus, tur savulaik bija tādas pērles..... nu vairs nekā...
No sirds vēlu, lai piepildās sapnis par Piebalgas māju. Piebalgas ritmā un ar Piebalgas sajūtu!!!
Vivita no Piebalgaspuses:)

Ierakstīt komentāru