Terārijs Zaubē.
00:54Šodien braucot no skolas nolēmām skaitīt pa ceļam ieraudzītos dzīvniekus. Pie skoliņas uz asfaltētā laukuma uzreiz pieskaitījām vardes. Nabaga abinieku tagad pilni ceļi. Pārsvarā "varde vardei mugurā- jautri vizināties tā" komplektā. ;) Un pulka šādu komplektu tā romantiski arī beidz savu dzīvi zem mašīnas riepām...
Bet stāsts tomēr par dzīvajiem dzīvniekiem šoreiz :). Tātad - pie skoliņas vardes. Par brīnumu pa ceļam ieraudzījām tikai vienu putnveidīgo un secinājām - četros putni guļ. Toties govis ganās. Un tās pieskaitījām. Mājās mūs sagaidīja sanoša kamene. Un zinājām, ka notekkabatās jābūt sliekām. Bet tur - terārijs!
Reptiļi, abinieki, tārpi un kukaiņi... Uh, tik daudz dārgumu vienuviet!
9 comments
kaut es nebūtu redzējusi to bildi ar zirnekli..... :P :D
AtbildētDzēstOoooo... Mazie noteikti sajūsmā!!! Es savukārt saprotu tevi... ;)
AtbildētDzēstJā, šeit var tikai apskaust bērnu tīro sajūtu un uztveres paleti, jo man arī nāktu šermuļi par dažiem eksemplāriem. Bet bērniem pašiem sava zoo filiāle:)
AtbildētDzēstWoohoo! Lai arī man nepatīk rāpuļi (ek, sieviete :)), tomēr spēju novērtēt, cik fantastisks ir šāds terārijs pie mājas, kur bērni var apgūt dabas zinības! Super!
AtbildētDzēstTādā brīdī vienmēr priecājos, ja vīrs arī ir blakus, jo viņš, atšķirībā no manis, bērniem ar savu "fui" neizbojā visu prieku un vēl rokās patur un parāda, ja vajag :)
AtbildētDzēstNekādu fuj! :)
AtbildētDzēstJo visas bailes mums visiem ir bērnībā ieaudzinātas!
Es jau neko bērnu priekšā neizrādu un vardi paņemt rokās man nav problēmu. Bet nu no ķirzakām un tārpiem gan šermuļi pār kauliem. Kaut atkal - neko neizrādu! :D
Es ceru, ka izcēlāt radībiņas laukā...
AtbildētDzēstTas gan viņām netraucē pēc brītiņa tur atkal ielekt, iekrist, ierāpot.
Jautra kompānija, tik tiešām:) Mums arī ir savas ķirzakas, tikai šopavasar vēl nav manītas un bērniem katrreiz liels prieks tās pētīt. NU tārpi gan man šķiet riebīgi, bet pret ķirzakām un vardēm nekas iebilstams nav:)
AtbildētDzēstkas par feinu terāriju, jēeee, skatīties un nenorpeicāties. es ar laikam tāpat kā bērns sēdētu un pirecātos par visiem. bet lai cik jocīgi neliktos, par šiem es esmu sajūsmā, vardi paņemt rokā nieks, bet no čūskām man paniskas bailes, ja neteiktu skaļi - fobija :(
AtbildētDzēst