Pa vējam bakas.
02:07...jeb Vējbakas manam puisēnam.
Brīdinu: turpmākais materiāls saturēs medicīniska rakstura fotogrāfijas, kas dažam labam var likties, hmmm, nepatīkamas. :)
Turpinu sarunu ar tiem, kam ir vai būs aktuāla vējbaku tēma. Zemāk apkopota mūsu pieredze un uzzinātais slimības gaitā.
***
Kad pirms pieciem gadiem vējbaku pote tika iekļauta vakcinācijas kalendārā kā t.s. "obligātā" pote, izjutu pret šo faktu zināmu pretestību. Atcerējos savu vieglo slimošanu bērnībā, apjautājos Kundziņam par viņa pieredzi un nolēmām, ka tā vietā, lai apdāvinātu bērnu ar kārtējo vakcīnu un apņemtos pakļaut viņu šai vakcinācijai ik pēc 11 gadiem visu viņa atlikušo mūžu, atteiksimies no vējbaku potes.Un tad atlika cerēt, ka reiz puisēnam tomēr izdosies iegūt šo slimību un kopā ar to- imunitāti pret vējbakām uz mūžu.
Lieki piebilst, ka arī Emīlijai vējbaku pote nav bijusi. Lai arī neesam nekādi vakcinēšanās pretinieki. Papildus parastajam pošu sarakstam, Emīlija ieguvusi pat vakcīnu pret rotavīrusu! Tas dēļ Niklāva slimnīcas pieredzes ar šo slimību...
Man personīgais viedoklis ir, ka ir labi vakcinēt bērnu pret slimībām, kas var izraisīt bērna invaliditāti vai nāvi, taču nepiekrītu, ka visas vakcīnas ir jāiesteidz pirmajos 1,5 bērna gados... Jau tagad esmu nolēmusi, ka tad, kad man būs trešais mazulis, mēģināšu pavilkt potēšanās grafiku.
***
Kā pazīt vējbakas?
Sākumā ieraudzīju uz Niklāva sejas trīs pumpiņas ar ūdeņainiem galiem un nospriedu, ka esmu pielipinājusi viņam aukstumpumpas, kuras tobrīd dzīvojās uz manām lūpām... Taču, pārbaudot pārējo ķermeni, secināju, ka līdzīgi dažāda lieluma čūliņveidīgi izsitumi ir arī šur tur uz kājām un muguras... Tad iedomājos, ka tā iespējams ir kāda alerģija, bet pēc tam sāku internetā meklēt informāciju par vējbakām.
Tā kā pulkstenis bija pāri 18:00 un ģimenes ārsti sazvanīt nevarēju, pirmo reizi izmēģināju zvanu uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni ( nudien iesaku, jo visiem taču zināms, ka katra sevi cienoša slimība sākas ārpus ārsta darbalaika un brīvdienās:)):
66016001
Pēc visnotaļ izsmeļošas konsultācijas uzzināju, ka
1) nekāda alerģija Niklāvam nav. Vējbakas no alerģijas atšķir tas, ka alerģija nemetas matos, bet vējbakas gan. Un, lai arī tipiski pirmās pumpiņas parādās aiz ausīm un galvas matainajā daļā, mūsējās arīdzan esot diezgan tipiskas, jo sametušās sākot no galvas..
2) vējbaku skartās vietas jāsmērē ar niezi remdējošu gelu ( izmantojām Fenistil) un papildus jālieto kāds no antihistamīna grupas medikamentiem ( Suprastin, Tavegyl, Fenkarol, utt...)...( Kaut vēlāk kādā NRA intervijā ar dakteri Solveigu Jakušenoku ieraudzītais arguments par to, ka vējbakas nav nekāda alerģija, tāpēc lietot pretalerģijas medikamentus ir lieki, man likās gana saprātīgs...)
3) Briljanta zaļais jeb "zeļonka" esot aizgājušā gadsimta līdzeklis baku ārstēšanas gadījumā un tomēr - sastāvā esošā spirta dēļ ieteicams čūliņu piededzināšanai ( mums aptiekā ieteica "zeļonku" aizstāt ar 70% borspirtu. Tāpat aptiekāre paskaidroja, ka svarīgi pumpiņas piededzināt tikko tās parādījušās un neļaut izveidoties pūslītim. )
4) jādzer šķidrums, šķidrums un vēlreiz šķidrums!
5) ik pa laikam slimnieciņu jānoskalo dušā, jo netīra āda niez vairāk kā tīra... Loģiski...
5) temperatūra varot būt dažāda - gan augsta, gan vidēja iekaisuma temperatūra, taču varot gadīties, ka temperatūras nav vispār.
6) slimības inkubācijas periods ir 11-21 diena un slimnieks var citus aplipināt vēl nedēļu pēc pēdējo izsitumu parādīšanās...
Slimības norise...
Mūsējā...
Pirmajā naktī Niklāva ķermenītis bija saziedējis punktu desmitos.
Un tieši naktis patiesībā arī bija visgrūtākās. Puisēnam acīmredzami niezēja. Nezinu, vai tas palīdzēja, taču izmantoju ārstu ieteikumus mazo slimnieku dušot ar ūdeni vismaz reizi dienā. Jo likās, ka ik pa laikam jāattīra krēmiem klātā ādiņa.
Visvairāk mani satrauca Niklāva nevēlēšanās dzert ūdeni. Un tad es iedomājos par arbūzu. Tas tiešām nostrādāja! Diennakts laikā kopā ar māsu abi notiesāja 7kg smagu arbūzu, tad vēl pusi, un vēlāk vēl ceturtdaļu :) Un es tiešām neņēmu ļaunā čurāšanas 3x naktī un vienu no tām kā likums gultā... Mani priecēja doma, ka slimība tiek burtiski skalota laukā!
Otrā nakts pamatīgi izraibināja dēlēnu. Izsitumi bāzējās galvenokārt uz muguras, vēdera, dzimumorgāniem un cirkšņiem. Visas četras dienas, kamēr radās pumpiņas, Niklāva temperatūra nepārsniedza 37 grādus. Tātad - iztikām bez Nurofēna... Ar dakteres atļauju, brīžos, kad puisēnam nebija paaugstināta temperatūra, viņš drīkstēja uzturēties laukā.
Trešā nakts nesa visvairāk nepatīkamu pārsteigumu. Bakas parādījās arī uz mēles un acīmredzot arī dziļāk rīklē un barības vadā, jo Niklāviņš sūdzējās, ka sāpot kakls un vēders. Lasīju, ka tā varot būt, tālab biju gatavojusies. Taču atkal jau - pēc pāris šķēlēm arbūza un glāzes piena sūdzības norimās...
Ceturtajā dienā pumpiņas vairs neparādījās. Sāka apkalst jau esošās. Temperatūras nebija. Atļāvos izbraukt komandējumā un atgriežoties konstatēju, ka izsitumi pārvērtušies krevelēs!
Un tagad šīs kreveles pašas pamazām krīt nost.
Mūsu pieredze noteikti klasificējama kā "vieglā forma"... Neskatoties uz pumpu daudzumu un to, ka tās skāra pat organisma iekšieni, domāju, ka esam tikuši cauri makten` vienkārši.
BET! Kas mulsinoši - Čikai joprojām nav nekādu vējbaku pazīmju! Atsaucoties uz slimības ilgo inkubācijas periodu, protams, vēl gaidām! Kaut daktere teica, ka Čika mierīgi varot arī šoreiz nesaslimt, ja viņas imūnsistēma ir stipra.
Un konsultējoties ar vairākiem speciālistiem arī guvu atbildes uz jautājumiem, kas man pašai bija ļoti svarīgi :
1) Vai rotaļlietas, kas ceļo prom no manas mājas darbistabas ir bīstamas bērniem? Atbilde - nē. Jo vīruss ātri iet bojā ārpus sev nepieciešamās vides.
2) Vai es pati dotajā brīdī esmu vīrusa pārnēsātāja? Atbilde - nē, jo neesmu inficēta!
Par vējbakām lasīju šeit:
http://www.maminuklubs.lv/bernu-slimibas/vejbakas-vejbaku-formas-slimibas/
http://www.neslimo.lv/pme/?name=vejbakas
http://www.ntz.lv/portals/veseliba/raksts.html?xml_id=3293
Mums ļoti paveicās. To apzināmies! No sirds novēlu vieglu pieredzi visiem , kas izvēlējušies šo imunitātes iegūšanas ceļu!
8 comments
Abi mani bērni ir izslimojuši vējbakas. Meitai, kas bija bērnudārzniece, sākās pirmajai un apmēram pēc nedēļas (vai pat 2), kad viņa bija izslimojusi (sākās kreveļu periods), vējbakas parādījās arī brālim. Tā ka, Čikai vēl ir visas iespējas. Mums bija vidēji smaga forma, temperatūra bija neliela, meitai bija vieglāka forma, bet dēlam gan bija tik daudz pumpiņu pilnīgi visur- ļoti izteikti ap actiņām, ap mutīti, ap dupsi, nu ļoti sāpīgi. Bet kautkā tikām galā, tas bija jau pirms gadiem 5, tā ka - mazliet jau piemirsies tas grūtums.
AtbildētDzēstOi, es vēl gaidu, kad kāds no manējiem pārnesīs mājās vējbakas. Skaidrs, ka jāizslimo, bet kā par spīti Meņģelē nevienam nav (vai arī es par to neesmu uzzinājusi). Paldies par rakstu, ļoti informatīvs! Citādi es nemaz neatpazītu.
AtbildētDzēstEs ar savu draugu vairākkārt esmu devusies pie vējbakainiem bērneļiem ķert šo slimību (vienā reizē tā bija pat vesela b.dārza grupiņa, kas kolektīvi pumpojās!!), taču bez rezultātiem.. Tā ka arī Tavai meitai ir visas iespējas tomēr nesaslimt.
AtbildētDzēstŠodien atgriezos pie šī raksta, vecākajam ir vējbakas. Paldies par informāciju par zālēm un dzeršanu. Un es citur neieraudzīju informāciju, ka var sāpēt arī kakls, tāpēc biju panikā.
AtbildētDzēstPaldies par ierakstu! Noderīgi.
AtbildētDzēstPaldies par ierakstu! Noderīgi.
AtbildētDzēstZiutina - lūdzu! Prieks dzirdēt! Ņem par labu un turaties!
AtbildētDzēstPaldies par ierakstu! Arī 2016.gada beigās aktuāli un palīdz! 😉
AtbildētDzēst