Kā jau katrai šuvējai-amatierei-pašieceltai aroda meistarei :D man laiku pa laikam gadās uzšūt ko tādu, ko labākajā gadījumā var pieciest lietojot vienu reizi, bet parasti gan vieglāk dusmīgi iemest atkritumu urnā (jo pārveidot kaut ko jau reiz izlolotu - tam ir atkal jāsaņemas...) un pāršķirt baltu lapu, sak`, tā nebiju es, kam tas pušieris sanāca! :D:D:D:D


Kad sāku interesēties par šūšanas nodarbībām Cēsīs daudzi mani draugi vaicāja, kālab man tādas un vai es pasniegšot? Smējos un teicu, ka viņi parasti redz tikai to kas sanācis, bet aiz kadra paliek neskaitāmi neveiksmīgi mēģinājumi piešūt krāgas, sašūt audumus kopā cenšoties neveidot krokas, tehniski  pareizi piegriezt piedurknes, utt.! 


Maniem draugiem nerastos jautājumi, ja viņi redzētu šo neveiksmīgo Ziemassvētku džemperīti, kuru darināju no pieaugušo džempera, bet , sasodītais "septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez", izgriezu pavisam nepareizu krāgu! Tā nu centos kaut ko glābt un galu galā tā arī izskatās: pēc centiena kaut ko glābt ! :D Kā milzīga rozīnīte šim centienam vēl ir izteikti šķībā kontrastējošās krāsas vīle ap krāgu! Priecīgus svētkus dēls! :D

Ar Ziemassvētkiem saistās vēl viens misēklis: Emīlijai dāvinātie cimdi!
Ideja bija uzšūt cimdus, kas ir pietiekami gari, lai rotaļājoties sniegā netiek plikas plaukstas locītavas. Laikam man šis jautājums bija ļoti sasāpējis, jo cimdus uzšuvu ļoti, ĻOTI garus! Visādi citādi smukie kašmira cimdiņi, kas šūti apmēram pēc šī principa, nav valkājami bez pamatīgas atlocīšanas! Tiesa - savu funkciju tie tiešām pilda un, galvenais, "nesabrūk", no kā bažījos visvairāk.


Pēdējais UPS! ir mani centieni tikt pie stilīga atpūtas krēsla... Krēsls - atkal jau mans iemīļotais PSRS mantojums no Jelgavas dzīvokļa, bija pārklāts ar tipisku tolaiku brūni puķaino mēbeļdrānu. Kad biju noņēmusi pusi auduma izvilkusi kopā teju kilogramu skavu un naglu, secināju, ka tomēr laikam neko netapsēšu, bet uzšūšu krēslam pārvalku. Pēc rūpīgiem (acīmredzot ne pārāk) mērījumiem pat uzšuvu t.s. "čeholu", kurš, lieki piebilst, izrādījās neuzmaucams, jo pārāk šaurs!

Jā... ir reizes, kad Šūšanas Dievs manam namam apgājis līkumu... Un tādos periodos labāk uzadīt kādu zeķi! :D

Atcerieties to rakstu par adījumiem septembrī?

Atcerieties, kā ieminējos, ka labprāt barterētos vai citādi sarunātu siltus džemperīšus ar kādu no adītājām?

 Viena no talantīgajām adītājām, kas atsaucās manam aicinājumam bija Diāna Dzelzkalēja. Diāna smej, ka ir "diplomēta mājsaimniece", jo savulaik Jāņmuižā studējusi kursu, kurš tā arī saucies: "Lauku māju saimniece"! Vēlāk viņa savas zināšanas papildinājusi Vācijā.
Reiz jau rakstīju par viņas rosīgo darbošanos rakstā "Reciklēšanas ideja no Diānas Dzelzkalējas". 


Tā nu mēs uzsākām radoši intensīvu saraksti, plānojām, apmainījāmies idejām, kamēr skandināviskās jaciņas pārtapa par latviski strīpotām jaciņām! :D:D Un, neilgi pirms Ziemssvētkiem, manis nosūtītie kamolīši atgriezās pie manis atpakaļ divu smuku adītu apģērbu veidolā!

Emīlijai nu ir burvīga jaka!





Un Niklāviņš tagad sildīsies vestītē ! ( kurai vēl jāpiešuj pogas :))


 Tā lūk Diānai izdevās pārvērst manus dziju galus glītos adāmgabalos! 

Nu gan pavisam esmu izlutināta! Atceros, kā savu pirmo publikāciju gaidīju skaitīdama dienas un stundas! Šoreiz atģidos vien pirms pāris dienām, kad žurnāliste Ilze Lavrinoviča atrakstīja draugos atgādinājumu!  :D

Atcerieties šo rakstu? 
http://mammasrokas.blogspot.com/2010/05/mukluki-mammas-kajam.html





Man pašai žurnāla vēl nav, tāpēc jums kā vienmēr ir iespēja ieraudzīt rakstu pirmajiem (eh, šis Zaubes mežiņš!).

P.S. Lai nerastos domsatrpības un ļaunas mēles nesāktu trīties, vēlreiz atgādināšu, ka ideja nav mana! 
Brīnišķīgā ideja nāk no šejienes:

http://alissasorenson.blogspot.com/2007/12/felt-mukluk-tutorial.html

Tāds nu reiz bija viena jauka drauga pasūtījums - uztaisīt grabulīti gultiņai! Tā kā nekad iepriekš grabulīšus gultiņām (pat saviem mazajiem) nebiju šuvusi, tad nācās štukot visu pilnīgi no baltas lapas, improvizēt un pieļaut tipiskās "pirmā kucēna" kļūdas, taču rezultāts tāpat bija glīts! Daudz glītāks kā bildē atainots!



Grabulīša otrā pusē uz filca aplīšiem izšuvu meitenītes vārdiņu un aizdari uztaisīju regulējamu, lai der gan gultiņai, gan ratiņiem. 

Taču pieļauto kļūdiņu dēļ tas visticamāk derēs tikai ratiņiem, jo pēc ķiņķēziņu piešūšanas gumija palika neelastīga.

Un stipri nostiepjot pāri gultiņai, varētu neizturēt lipekļu aizdare.

Kāpēc gan man uzreiz neienāca prātā aizdari gatavot ar pogām, nevis lipekli?... 

Nu, nekas! Nākamreiz būšu jau 2x gudrāka!

Mans prāts šobrīd rosās par un ap manu pirmo Jaungada vēlmju punktu - jaunu fotoaparātu un ar to saistītajām lietām!
Reiz, taustoties pēc pamācošiem foto rakstiem tīmeklī, uzdūros vienai jaukai, vienkāršai 10 padomu slejai mājas lapā "Digital Trends".

Autors Kristofers Niksons manuprāt tiešām pastāstījis īsumā par svarīgāko, fotografējot ar digitālo fotoaparātu! Vairākus no viņa padomiem esmu ņēmusi vērā, tāpēc zinu, ka raksts noderēs arī kādai/m no jums. Papūlējos materiālu iztulkot latviski un, lai pilnībā pārliecinātos, vai tulkošanas rezultātā nav iezagusies kāda terminu kļūda, pat pakonsultējos ar manu nu jau blogdraudzeni, triju bērnu mammu un lielisku fotogrāfi Līgu Vasiļūnu!

________________________________________________________________________________________________


Jums nav jāpabeidz fotokursi, lai radītu acis žilbinošas fotogrāfijas!

Būsim atklāti: Vairums amatieru uzņemto fotogrāfiju ar digitālajiem fotoaparātiem ir, kā lai labāk pasaka..., nekvalitatīvas. Ir miglainās, izplūdušās un pat tādas, kurām kadrā iespraucies īkšķis! Nu un protams, kurš gan nebūs redzējis tās bildes ar atvērtajām mutēm, sašķobītajām sejām un dēmoniskajām sarkanajām acīm! Labās ziņas ir tādas, ka to var mainīt! Patiesībā, ja vien sekosiet 10 gaužām vienkāršiem fotografēšanas knifiem, pavisam drīz jūsu bildes būs tādas, ka tās varēsiet aplūkot ar prieku!




 Cik daudz bilžu jums nofotografētas, objektu izvietojot pašā kadra centrā? Šāda veida bildes lieliski noder pasēm un policijas arhīvam, bet neglaimo fotogrāfam... Jums izdosies uzņemt daudz labākus kadrus, fotografējot cilvēku, ēku vai ainavu ja ievērosiet t.s. trešdaļu likumu. Domās sadaliet kadrā redzamo teritoriju 9 iedaļās (velkot 2 vertikālas un 2 horizontālas līnijas). Ja iekadrēsiet objektu jebkurā līniju krustpunktā, bilde izskatīsies daudz labāk. Kāpēc? Tam nav konkrēta izskaidrojuma, bet eksperti apgalvo, ka tādējādi attēlam tiek piešķirta labāka kustības, virziena un telpiskuma izjūta. Un šī izjūta tiek radīta, atainojot apkārtējo vidi kontekstā ar objektu.
Horizontālās līnijas ir arī visideālākais izvietojums horizontam, kad runa ir par ainavas fotografēšanu. Izvietojiet horizontu uz augšējās vai apakšējās līnijas atkarībā no tā, vai vēlaties attainot vairāk zemi vai debesis.
 (Starp citu, ja nav izdevies atcerēties par trešdaļu likumu fotografēšanas laikā, mēģiniet eksperimentēt, rediģējot bildes - izgrieziet fotogrāfiju ar objektu īstajā kadrējumā! Laine)



 Tas var likties gana vienkārši, bet praksē pierādās, ka tūkstošiem bilžu tiek radītas nefokusējoties uz objektu! Piemēram: Ja veidojat bildi izmantojot augstāk minēto Trešdaļu likumu, var gadīties, ka jūsu fotoaparāta pamatuzstādījums ir fokusēties uz fonu, nevis uz objektu . Par laimi vairums parasto digitālo (point-and-shoot) fotoaparātu automātiski fokusējas uz vēlamo objektu, ja bildējot vispirms nospiedīsiet podziņu līdz pusei un, tikai atskanot apstiprinājuma signālam, līdz galam.
Tātad, ja vēlaties, piemēram, nofotografēt savu bērnu, sākumā nofokusējiet kadru, nospiežot podziņu līdz pusei, un tad izvēlieties vēlamo rakursu un nospiediet podziņu līdz galam. Daži labāki fotoaparāti pat safokusē objektu un paši izpludina fonu, tā pievēršot vairāk uzmanības tieši objektam.




  Nepaļaujieties uz jūsu fotoaparāta autozibspuldzi, kad fotografējiet. Izmantojiet zibspuldzi arī tad, kad jābildē spilgtā saules gaismā, kas kombinēta ar ēnām – tas izlīdzinās tumšo ēnu un pārāk gaišo laukumu kontrastu, īpaši, ja šis kontrasts atrodas virs galvas līmeņa. atcerieties, ka vairums zibspuldžu iedarbojas uz apmēram 3,5 metru attālumu. Ja fotografējiet krēslainā vidē, pieejiet vismaz 3,5 metru attālumā no objekta vai arī fotografējiet bez zibspuldzes, turot fotoaparātu ļoti līdzeni, lai tas neizkustētos.




Lai arī nenēsāsiet trijkāji visur, kur iesiet, būtu labi tomēr to iegādāties. Daži no tiem ir pat ļoti portatīvi. Trijkājis notur kameru nekustīgu, fotografējot sliktā apgaismojumā, kad jebkura sīkākā kustība var padarīt attēlu miglainu un izplūdušu. Tāpat trijkājis ir lielisks palīgs, kad pats vēlaties iekļūt kadrā! Un šinī gadījumā, atšķirībā no palodzes vai celma, trijkāji var novietot jebkurā vietā, lai iegūtu vislabāko kadrējumu!




Norāde: Tas rimbulītis ar visādām mazām ikoniņām uz jūsu fotoaparāta ir kas vairāk par slēdzīti starp foto un video funkcijām;)
Lai arī šis tas funkcijās katram fotoaparātam ir atšķirīgs, vairums modeļu tomēr piedāvā diezgan līdzīgas, interesantas, foto kvalitāti uzlabojošas funkcijas. Piemēram, vairumam fotoaparātu pieejami SCN uzstādījumi, kas ir pielāgoti dažādiem kadru tipiem, tādiem kā ainavas, spilgts sniegs, nakts tumsa un salūts. Jums ne tikai jāizmēģina katrs no šiem režīmiem, bet arī rūpīgi jāizlasa instrukcijas (jeb „manuālis”), lai atklātu visas detaļas un tās izmēģinātu. Atcerieties, ka labus rezultātus var iegūt tikai vingrinoties!




 Ja allaž fotografējiet no sava apmēram 1,70 cm augstā skatu punkta, jūsu rezultāts visticamāk ir bērni, mājdzīvnieki un sēdoši pieaugušie, kuri skatās uz augšu paceltām galvām. Lai iegūtu labāku, interesantāku bildes rezultātu, ieņemiet pozīciju viņu līmenī. Nogulieties uz grīdas, ja tas nepieciešams!

Dabas objektiem, piemēram, puķēm un tauriņiem, pietuvojieties, cik tuvu vien var un izmantojiet macro (tuvplāna) funkciju, pretējā gadījumā nelielais objekts bildē „pazudīs” jeb saplūdīs ar fonu.

Un dažkārt jūs variet tīšām izvēlēties šķietami nepareizu leņķi, piemēram, fotografējot draugus ballītē darbībā, uzkāpiet uz krēsla, vai lielu zarainu koku nobildējiet no stumbra uz augšu, fokusējoties zaros! Izmantojiet iztēli un nebaidieties izmēģināt jaunas lietas!

Izmantojiet pieejamo apgaismojumu!
  Fotogrāfijas izskatīsies reālistiskākas jeb atbilstošākas īstenībai, ja strādāsiet ar piejamo apgaismojumu, nevis zibspuldzi. Pielāgojiet esošo apgaismojumu kā jums vajag. Visvieglāk to izdarīt šādi: pagroziet lampas kupolu vai pārvietojiet lampu, vai pārvietojiet jūsu objektu uz to vietu, kur ir vispiemērotākais apgaismojums. Tāpat arī centieties, lai bildē nekur nekrīt ēnas.



 Neviens profesionālis nepaļaujas, ka ar pirmo reizi kadrs būs perfekts. Jums arī nevajadzētu! Digitālo fotoaparātu priekšrocība ir tā, ka jūs netērējat filmiņu, uzņemot vairāk kadru kā nepieciešams! Turklāt nevajadzīgos kadrus vienmēr var izdzēst!

Uzdarbojieties incognito!

 Interesants fakts: labākās bildes ir tās, kurās cilvēki uzvedās dabiski un speciāli nepozē. Tāpēc necentieties pirms bildēšanas vienmēr visu plānot un pielabot! Citiem vārdiem - vienkārši neinformējiet objektu par to, ka viņš tiek fotografēts! Šādi var uzņemt ārkārtīgi sirsnīgas, aizkustinošas bildes! Un galu galā ne jau visām bildēm jābūt ar mākslīgiem smaidiem vai PEACE zīmē saliktiem pirkstiem!

Esiet sagatavojies!

 Jebkurš pieredzējis fotogrāfs jums pateiks, ka jums allaž jābūt gatavam uzņemt bildi! Jums apkārt ik mirkli ir lieliski kadri, kas gaida, lai tiktu iemūžināti! Ja vien jūs apstātos un mirkli paskatītos uz apkārtni it kā caur fotoaparāta lēcu, jūs atklātu neskaitāmas ainas, kuras ir vērts iemūžināt!


________________________________________________________________________________________

 Pēc visa šī garā teksta ievadīšanas, iedomājos tomēr pameklēt googlē kaut ko no jau esoša info latvju mēlē un lūk, manuprāt papildus ļoti noderīgi linki:

Gūzma jauku rakstiņu, tostarp sporta foto un ēdienu foto padomi:
Tāda pati gūzma rakstiņu:
Kolosāls laika kavēklis ar nepareizu un pareizu fotogrāfiju salīdzinājumu un krietnu humora devu(ui, ne latvju mēlē gan, bet latvja veidots taču):
__________________________________________________________________________________________