Lieldienas pavadītas.

Aizgāja Lieldiena pār pakalnu... un ieleju... Līdz nākamgadam!

Arī šogad mēs mazgājām mutes "upē" - ūdens bija dzēlīgi auksts, saulīte neaplaimoja un tomēr - rituāls paliek rituāls!


Meklējām zaķīša izdētās olas! Šogad zaķis bija ļoti attapīgs un, lai mazajam meklētājam būtu vieglāk un interesantāk meklēt, bija pielicis katrai oliņai blakus spilgtas krāsas karodziņu! Niklāvu tāda meklēšana tiešām aizrāva un tā vietā lai vēsajā laikā nebeidzami ilgi gaidītu, kamēr mazajam izdosies (vai pietiks pacietības ) sameklēt visas oliņas, laipošana no šāda karodziņa uz karodziņu izvērtās par jautru, kompaktu rotaļu!


Lai rotaļa būtu vēl aizraujošāka, pie dažiem karodziņiem zaķītis bija atstājis arī šokolādes olas un šokolādes ar zaķiem virsū!


Pēc izdarībām laukā sekoja Lieldienu mielasts. Siltumā, istabā! Mmmm, es laikam esmu mājas pele...


Un tad Mārtiņam sabrauca dzimšanas dienas viesi! Nu, jā, ne katru gadu, bet bieži sakrīt tā, ka Mārtiņš svin savu dzimšanas dienu Lieldienās! Nu ko - kopā tikai jautrāk! Savilkām un ciemiņiem sadevām gumijas zābakus un mājas drēbes, salādējām mašīnā labumus un braucām uz lapenīti meža vidū!


Niklāvs un mūsu krustdēliņš Edgars nodarbojās katrs ar savam vecumam atbilstošām aktivitātēm: Edgars  (4 gadi) būvēja mājas no dēlīšiem (šai nodarbei drīz pievienojās arī radošākie pieaugušie), Niklāvs (3 gadi) par interesantāku uzskatīja akmeņu mešanu peļķē. Katrā ziņā riktīga izbrišanās pa dubļiem un peļķēm svaigā gaisā mazajiem pētniekiem netika liegta!!! Un vakarā tas vainagojās ar saldu miedziņu jau no plkst. 20:00...



Lai arī laiciņš varēja būt saulaināks, Lieldienas pavadītas mīļu cilvēku pulkā ir pietiekami saulainas tāpat!





Ierakstīt komentāru