Pārgājiens "Akmeņi".

Nu vai ziniet, pavērojot bildes citos latviešu blogos un vietnēs liekas, ka tikai Zaubes mežiņā vēl nav zaļas zāles un pavasaris iepauzējis... Tāpēc šodien devāmies pārgājienā nevis pēc puķītēm vai pētīt kukaiņus, bet pēc akmeņiem - tos šad tad izmantoju rotaļlietās.


Palūkojiet, es nemeloju par to zāles trūkumu - mums visapkārt ir gluži vai tuksnesis un uzartie tīrumi skatu padara vēl drūmāku... Mani bērni šodien vārtījās smiltīs kā mazi beduīni...


Niklāvs pie tēta iekšā traktorā Hop! Mēs ar Čiku ejam pārgājienā. Runājot par akmeņiem - man uz tiem ir kaut kāds fetišs! Es stundām varu iekrist melnajā sapņainības caurumā vērojot, skatoties un aptaustot akmeņus! Cik vien sevi atceros! Kad bijām sīkas, ar māsu vācām kolekcijas Gaujas krastos. Tad, vēl neilgi pirms Niklāva nākšanas pasaulē, braucu uz tēta grants karjerām un meditēju tur. Nē, kad es jums saku! Tas laikam ir kas ģenētisks - manam tētim arī ir neliela interesantu akmeņu kolekcija. Pavērojiet, kā gēni turpina pārdzimt:


Godīgāku un aizrautīgāku savu meitu kā šodien, sēžot tajā izskaloto akmeņu straumē, nebiju redzējusi.

Es ticu, ka bez manis ir vēl pietiekami daudz dīvainīšu, kam akmeņi liekas superfeini!

Nu, piemēram, šādi, ko mēs bērnībā saucām par kristāliem


Vai šādi - sava laika un notikumu liecinieki... Fosīlijas arī...



Vai tādi, kas satur zeltu :D

Vai atcerieties sevi bērnībā un akmeņus-krītiņus?



Es mīlu akmeņus un zinu, ka viņi mīl mani! Kā es to zinu? Tāpēc, ka viņi man to pasaka!


Un tā es ņēmos ar akmeņiem, kamēr Čika nolēma atveldzēties tuvākajā peļķē (mieru, tikai mieru - viņa saslapināja tik vienu kāju) un bijām spiestas iet mājup.

RitaGri  – (2010. gada 27. aprīlis 22:28)  

vajadzīgs lietutiņš, tad arī parādīsies zaļā zālīte:)

Anonīms –   – (2010. gada 28. aprīlis 23:10)  

(Te Aga). Briiniskjiigaakaa oda akmenjiem. Un patieshaam: mees pavadiijaam stundas un stundas veerojot Gaujas skaistuljus. Emiilija aciimredzami paarmantojusi "akmenju geenu". :)

Dzintra  – (2010. gada 23. septembris 08:52)  

hm, kā es šito apcerējumu biju palaidusi garām.. nu ļooti skaisti. ir, protams, protams, vēl tādi dīvainīši. ar tādām bērnības atmiņām un ar tādām aktuālām aizraušanā(mie)s. un ne viens vien. manai meitai aizvakar draudzene dārziņā uzdāvināja tiiiik skaistu rozā granīta gabalu:)))

Ierakstīt komentāru