Pavasara / Vasaras sezona sākusies. Laiks iepazīstināt jūs ar mājām, kur pavadīsim teju katru nedēļas nogali visu cauru vasaru! Tās ir mana Kundziņa ģimenes mājas.


Kad tikko sāku dzīvot pie Kundziņa, man - Piebalgas meitenei no savrupas lauku sētas Gaujas krastos - bija grūti pierast pie dzīves mājā, gar kuras logiem nepārtraukti braukalē mašīnas, pāri ceļam atrodas meteoroloģiskā stacija un kaimiņi kursē viens pie otra gluži kā mazpilsētā! Ar laiku es pie šīm lietām pieradu un galvenais -  pieradu arī pie patīkamās darbīgi laiskās Zosēnu māju vasarēšanas...

Ja jau iesāku par interjeru, tad paturpināšu... Kad tikko pieķērāmies mājas remontam (apmēram pirms 5 gadiem) veicām vienu labu, vērtīgu darbu bloku: no viesistabas grīdas ar fēnu noņēmām n-tās krāsas kārtas, noslīpējām grīdu ar nomā paņemtu milzu slīpmašīnu un nolakojām. No vecajām krāsas kārtām atbrīvojām arī visas 4 viesistabas durvis. Tas bija loti grūts un laikietilpīgs darbs! Bet rezultāts, ticiet, ir tā vērts!


Pagājušā vasarā neilgi pirms Jāņiem beidzot nomainījām āra ķemertiņu pret komfortablu tualeti iekštelpās! Paldies Dievam! Kā jau allaž - ne līdz galam, bet nu tā, lai pats svarīgākais būtu (šovasar vajadzētu ienest vannu, kas jau nokrāsota gaida "Vanna vannā" onkuļus) un salikt spoguļus. (Tā zilā bildē ir mastika, nevis gala krāsa un šajā bildē vispār ne tuvu nav vēl gala rezultāts ;)



Taču, kā pareizi piebilda pagāšsvētdien Kundziņa mamma -vasarās, kad bieži tiek rīkotas pasēdēšanas, vai kaimiņonkas (nu kādi jau laukos ir ;)) paskalda malku vai papļauj zāli ir labi, ka ir arī āra sirsniņmāja. Tāpēc mūsējo nost nebrucinām, bet atstājam.


Un vēl, pirms ieziemošanās 2009. gada rudenī māja tika pie jaunām fasādes durvīm! Uzzīmēju skici un tā tepat netālu no Zaubes, nelielā galdniecībā tapa jaunās durvis.



Zosēnos tapa mans pirmais mēbeļu atjaunošanas projekts - apvilku PSRS laiku dīvānu ar jaunu mēbeļaudumu un līdz šai dienai toņa izvēli gan no praktiskā, gan no estētiskā viedokļa neesmu nožēlojusi. Uzmeistaroju klāt dīvānam arī vairākus spilvenus... Plauktus gatavoja mūsu Zosēnu galdnieks. Reiz sanāca smieklīgs gadījums, kad viena no kaimiņienēm atnākusi ciemos un iedzērusi tieši tik daudz, lai parādītos latviskā drosme pateikt visu acīs, secināja, ka viņa jau nu gan nevarētu dzīvot istabā, kurā kā interjera elements ir kambara plaukti (tiem, kam vārds "kambaris"svešāks - tas ir pieliekamais), esot taču tik daudz jauku sekciju ar glītiem plauktiem un stiklotām durtiņām...:)


Vēl kāds mans šedevrs - to dāvāju reiz Mārtiņam uz dzimumdienu - no jūras izsakalotiem labumiem salīmēts rāmis spogulim! Jūras zvaigzne neskaitās... :))))


Un mana pirmā no nulles pašgatavotā mēbele - Plauktiņš Robustais! Tiešā nozīmē: paņēmu trīs skabargainus dēļus, divi sānos un trešo sazāģēju vienādos gabaliņos, kas kalpo kā plauktiņi! Nopindzelēju ar pirmo smiņķi, ko atradu šķūnī - krāsa izrādījās lieliski sapas ar gleznas krāsu!
Dikti funkcionāls un ellīg` labi iederās tur, kur viņš tagad ir!


Par to, ko mēs vasarās parasti darām Zosēnos lasiet nākamajā slejā!