Ar akmeņiem.

Nevaru vien rimties. Biju tak plānojusi parādīt ko pavisam citu - Kā uzšūt turku bikses, bet tā akmeņu tēma vakar man atgādināja, ka jau sen sen arhivēju savās ideju mapēs i-netā reedzētas idejas ar akmeņiem. Izdomāju, ka pie viena padalīšos arī ar atrasto internetā.  

Tātad - Oda akmeņiem (kā mana māšele nosauca iepriekšējo ierakstu) 2. daļa!

Nu visupirms cits par citu skaistāki aptamborēti akmeņi:


Bloga Wool and tea sadaļā "Crochet"(ienirstiet - man kā "gadā reizi "tamborētājai bija ko nenobrīnīties!)



Akmeņi, uz kuriem kombinēta šūšana un tamborēšana!


Nu pilnīga akmeņu māksla!



Runājot par mākslu - kopā ar bērniem apgleznoti akmeņi:


Kopā ar bērniem citādi apstrādāti akmeņi (šie ir vispirms uzkarsēti un tad ar vaska krītiņiem noķellēti) - iemetiet aci Wise Craft blogā



Turklāt vesela iedaļa ar par darbošanos ar akmeņiem Martha Stewart mājas lapā




Un akmeņi, kas apgleznoti, kad bērni nolikti gulēt



Funkcionāli akmeņi



Nu jau pietiks... Noteikti atgriezīšos pie šīs tēmas vēl kādreiz, jo man tā šķiet neizsmeļama! Tagad gan naski sākšu gatavoties ciemiņu uzņemšanai! Rīt (vai parīt - atkarībā no ballītes noskaņas) tad par tām turku biksēm!
Iedvesmas pilnu jums dienu!

Read more...

Pārgājiens "Akmeņi".

Nu vai ziniet, pavērojot bildes citos latviešu blogos un vietnēs liekas, ka tikai Zaubes mežiņā vēl nav zaļas zāles un pavasaris iepauzējis... Tāpēc šodien devāmies pārgājienā nevis pēc puķītēm vai pētīt kukaiņus, bet pēc akmeņiem - tos šad tad izmantoju rotaļlietās.


Palūkojiet, es nemeloju par to zāles trūkumu - mums visapkārt ir gluži vai tuksnesis un uzartie tīrumi skatu padara vēl drūmāku... Mani bērni šodien vārtījās smiltīs kā mazi beduīni...


Niklāvs pie tēta iekšā traktorā Hop! Mēs ar Čiku ejam pārgājienā. Runājot par akmeņiem - man uz tiem ir kaut kāds fetišs! Es stundām varu iekrist melnajā sapņainības caurumā vērojot, skatoties un aptaustot akmeņus! Cik vien sevi atceros! Kad bijām sīkas, ar māsu vācām kolekcijas Gaujas krastos. Tad, vēl neilgi pirms Niklāva nākšanas pasaulē, braucu uz tēta grants karjerām un meditēju tur. Nē, kad es jums saku! Tas laikam ir kas ģenētisks - manam tētim arī ir neliela interesantu akmeņu kolekcija. Pavērojiet, kā gēni turpina pārdzimt:


Godīgāku un aizrautīgāku savu meitu kā šodien, sēžot tajā izskaloto akmeņu straumē, nebiju redzējusi.

Es ticu, ka bez manis ir vēl pietiekami daudz dīvainīšu, kam akmeņi liekas superfeini!

Nu, piemēram, šādi, ko mēs bērnībā saucām par kristāliem


Vai šādi - sava laika un notikumu liecinieki... Fosīlijas arī...



Vai tādi, kas satur zeltu :D

Vai atcerieties sevi bērnībā un akmeņus-krītiņus?



Es mīlu akmeņus un zinu, ka viņi mīl mani! Kā es to zinu? Tāpēc, ka viņi man to pasaka!


Un tā es ņēmos ar akmeņiem, kamēr Čika nolēma atveldzēties tuvākajā peļķē (mieru, tikai mieru - viņa saslapināja tik vienu kāju) un bijām spiestas iet mājup.

Read more...

Spēlējam zirneklīšos!

Gribiet ar saviem trīsgadniekiem (un ne tikai) uzspēlēt rotaļu, ko Niklāvs izdomāja pats?
Rotaļu, kas sākās kā mammas kamola nočiepšana, sekojoša mammas vētraina reakcija, tad atvainošanās, apdomāšanās un dāsna vēl divu kamolu uzdāvināšana rotaļai?

Tad jums vajadzēs :

1) dažus kamolus - manējie ir no drūmā melni/brūni/pelēkā gala un man pavisam nav to žēl!
2) iespējami lielāku platību rotaļai



Un rotaļa var sākties! To var spēlēt viens vai ar vecākiem, iesaistīt visus pa ceļam sastaptos mājiniekus! Niklāvs, piemēram, mētā kamolus no viena virtuves gala līdz otram, aptin ap krēslu, uznes uz otro stāvu, aptin tur ap kaut ko un met lejā un galā tiešām sanāk īsts tīmeklis! Un, gluži kā mušiņu, no šī tīmekļa reizes 5 šodien ķepināju ārā mazo māsu! Ķērāmies un mēģinājām izlocīties arī mēs ar manu mammu, jautrības netrūka!


Un vēlāk, kad Niklāvam sava rotaļa apnika, es pavisam vienkārši sagriezu tīmekli sīkās druskās un izveidojušos čupiņu pievienoju audumu atgriezumiem, kurus pildu rotaļlietās!



Cik apbrīnojami vienkārši ir audzināt radošus bērnus, ja ar vēsu prātu izsveram, vai kārtējam aizliegumam ir emocionāls vai finansiāls pamats. Kā gadījumā ar maniem kamoliem - sākumā tiešām jutos saērcināta, ka manta tiek šķiesta vējā, bet tad apdomājos, cik šāda "rotaļlieta" patiesībā nedaudz izmaksā un cik ļoti Niklāvam apnikušas visas viņa mantu kastē diendienā tupošās rotaļlietas. Bērns pats izdomāja sev lielisku rotaļu un man atlika vien pateikt, ka viņš ir malacis!

Read more...

Pietura "Vasara". Es izkāpju.

Šī būs ziņa jums, mani mīļie klienti. Visiem,kas kaut reizi iegādājušies ko "Mammas roku" radītu vai tuvākajā laikā grasījās to darīt.


Kā jau pēdējos rakstos minēju - esmu ar vienu kāju vasarā (kaut pēc šodienas sniegputeņa liekas, ka kāju varbūt jāceļ atpakaļ :) Re kāds mums skats vienbrīd bija no loga šodien:



Bet nenovirzīšos no tēmas... Tātad, vismaz ar sirdi jau vasarā, tiešām.


Man patiess prieks par aizvadīto darbīgo ziemas sezonu un esmu jums, mīļie klienti, pateicīga par darbu, ko sagādājāt no rīta līdz vakaram! Ja vien varētu, tad šobrīd sirsnīgi samīļotu katru no jums - tik silta sajūta mani pārņem atceroties mūsu sadarbību un manis radītos garabērnus (rotaļlietas), kas nonākušas daudzās gādīgās un zinātkārās rokās!

Taču, ja salīdzinām manu radošo darbību ar vilcienu, tad jāteic, ka:
1) Vilciens uzsāka gaitu ļoti pareizā laikā un pilnīgi pareizā virzienā. Vilciens dinamiski kāpināja ātrumu, tas sagādāja man neviltotu radošo baudu.
2) Izbraucis klajumā, vilciens ieslēdza autopilotu un vienmērīgā gaitā turpināja traukties. Sākumā man patika vērot garāmslīdošās ainavas, bet vienā brīdī tās sāka likties vienveidīgas un pat garlaicīgas.
3) Nākamajā brīdī atskārtu, ka braucu jaukā, lieliski aprīkotā vilcienā, taču nebūt nesēžu pie lokomotīves stūres, bet kaut kur otrajā vagonā! Un tāds nepavisam nebija mans plāns, sēžoties vilcienā.
4) Tāpēc, mīļie klienti, es izkāpšu pieturā "Vasara" - tajā mani sagaidīs ceļot alkstošs vīrietis, 2 mazi, jauki bērni ar zandalēm kājās un tauriņtīkliem pār plecu - allaž gatavi doties Ekspedīcijās un iepazīt lietas dabā un mums apkārt, draudzenes, kas izmētātas pa Latvijas nostūriem un protams mans dators un šujmašīna - lietainajām dienām un blogam!


5) Rudenī es būšu atpakaļ!!! Ar paredzamākām piegādēm, tikpat radošām idejām un izpildījumu un, piedodiet, adekvātākām cenām - tādām,  kas nosegs ne tikai materiālus, bet arī ieguldīto laiku un oriģinalitāti! Bet, zinot jūs, man netiks pārmests. ;)


Ceru ka nenobiedēju jūs - visus manus bloga lasītājus, jo noteikti visu cauru vasaru turpināšu rakstīt blogu!
Ar nepacietību gaidu, kad varēsim kopā rušināties pa manu dārzu kā arī darināt vasarai ( un ne tikai) piemērotus roku darbus!
Uz tikšanos!

Read more...

Otra dzīve bērnu krekliņiem( 3. daļa). No krekliņa - vasaras kleitiņa!

Lai arī vēl pat līdz dārzam neesmu tikusi, izlaižot šo pavasarīgo posmu, ar vienu kāju jau esmu ielēkusi vasarā.
Tāpēc turpinu sāgu par bērnu krekliņu atdzimšanu dažādos veidolos. Šodien parādīšu savu variāciju par tēmu "Kleitiņa vasarai".

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Iepazīstieties ar sirsniņkrekliņu!


Pretenzijas - pašā vēdera vidū iepriekšējais īpašnieks saķēpājis ar pildspalvu + neatmazgājamas piedurknes.

Kā var noprast pēc bildes augšā, izgriežam kleitiņas augšdaļu. Sameklējam vasarīgu audumu, kuram manā gadījumā vajadzēja krāsu ziņā sapasēt ar sirsniņu un vēl būtu jauki zināt, cik garu šūsiet kleitiņu par etalonu izmantojot kaut vai jau kādu no esošajām kleitiņām.

1. Izgriežam dubultā pārlocītu auduma gabalu, kas nedaudz (apmēram par 10 cm katrā pusē) platāks par augšiņu.
2. Apakšējo malu divreiz atlokām un nošujam.
3. Sašujam sānu kopā veidojot noslēgtu "cauruli".


Izgriežam apakšu uz kreiso pusi, ievietojam tajā kājām gaisā augšiņu (augšas daļa un apakšas ar labajām pusēm kopā). Sākumā saspraužam sānu vīles, tad izlīdzinām apakšējā auduma garumu ar augšiņas, veidojot faltes priekšas un aizmugures centrā.


Nošujam. Atlokām izveidojušos vīli pret apakšējo audumu no kreisās puses un nošujam vēlreiz, tādējādi noplacinot vīli.


Sagatavojam vajadzīgā garuma un platuma maliņas piedurknēm no elastīga trikotāžas auduma (jo ar tādu vieglāk manevrēt :))

Smalki nepaskaidrošu, jo viss jau redzams tālāk bildē - piešujam piedurknēm maliņas. Atcerieties vien to, ka abas reizes maliņu šujam tieši no labās puses.

Kad maliņas piešūtas, variet izskaistināt kleitiņu ar kādu piepasīga auduma "brošiņu"!


Read more...

Zosēnu vasaras...

Tātad  - paturpināšu vakar iesākto. Īsi pastāstīšu jums, ko mūsu ģimenīte (un nu jau arī daudzi draugi un radi) dara vasarās Zosēnu pakalnos.

Nu pirmkārt jau Mārtiņš savos Zosēnu īpašumos uzcītīgi ierīko dīķus, lai pēc gadiem diviem varētu piedāvāt gan makšķerēšanas priekus, gan zivju mazuļus interesentiem. Tāpēc vasarās ļoti bieži copējam! Man arī patīk pamakšķerēt, ja šis process nav ilgāks par stundu :)


Pēc kārtīgas copes vienmēr seko zivju žāvēšana pēc skata necilā, bet funkcionāli lieliskā mucveida žāvētavā. Zivju baudīšanas brīdis ir labs iegansts atkal un atkal satikties ar draugiem un to uz maltīti parasti ierodas vesels lērums! :)


Visjaukākais laiks Zosēnos ir ap Jāņiem. Tad parasti saspieto draugi no tuvākām un tālākām pasaules malām. Sākam tusiņu jau ap 19.06., kad Niklāvam ir dzimšanas diena. Pagāšgad mans tētis uz dzimšanas dienu Niklāvam uzdāvināja pašdarinātu smilšu kasti. Vēl viens iemesls priecāties par atrašanos Zosēnos. Zaubē vēl līdz tādai smilšu kastei daudz iekopšanas darba darāms...



Un tad seko Jāņi ar puķu pļavām, vainagu pīšanām, zvilnēšanu svaigi apkaltētā sienā, kas, žūšanas procesā jauki silda muguru!


Bildē virs šī teksta mana māsa, brālis un es - baltajā jakā. Man pietrūkst brāļa - viņš šobrīd aizstāv mūsu valsts intereses Afganistānā, bet, kā jau iepriekš minēju, arī viņš Jāņos būs atpakaļ no pus gadu ilgās misijas...

Zosēnu lielāka ekstra laikam ir operas režisora un Rīgas Pieminekļu pārvaldes vadītāja Gunta Gailīša iekārtotā brīvdabas estrāde. Tieši tur parasti  nolīgojam Jāņus. Aicinu visus arī šogad uz svinībām!!! Reti kur jums būs tik feina iespēja, samaksājot vien simbolisku maksu par ieeju un parkingu (vietas, kur novietot auto ir daudz) vai telšu vietu ( uz mana Kundziņa zemes  - tā robežojas ar Gunta Gailīša zemi, esam labi paziņas un Jāņu sadarbības partneri, bet par to citreiz) izjust pilnīgu bohēmisku brīvību - nav ierobežojumu nedz īdzņemamajā azaidā vai dzērienos, nedz ugunskuru kurināšanā! Katrs nometas plašajās pļavās cik vien tuvu vai tālu no estrādes vēlas, iekārto teltsvietu, ugunskuru un Līgo Rallallā!




Uz šīs pašas estrādes, strap citu, ik pa laikam notiek arī citi pasākumi. Pagājušajā augustā, piemēram, bija iespēja noskatīties brīvdabas operu "Lolitas Brīnumputns".




Protams pēc Jāņiem seko Pēteri - mums kaimiņos viens ir - svētki turpinās! Un parasti jau augusta vidū atkal sākam nedēļas nogales pavadīt Zaubē, jo jāgatavo ziemai Zaubes dārziņā ievāktie gardumi!

Read more...