Šorīt pateiktas ardievas pēdējiem ciemiņiem un beidzot uzvārīti un apēsti arī Ziemssvētku zirņi...:D
Jāteic, ka bija pierasts pie mīļcilvēku čalošanas un patīkamās kņadas, un šorīt, kad no mums atvadījās pēdējie ciemiņi, māja šķiet pagalam tukša...
Diemžēl arī manu līdz šim šķietami stipro veselību pievārējis kaut kāds vīruselis. Bet es šim nelūgtajam ciemiņam neļauju vis pārāk uzkundzēties - dzeru Coldrex, ēdu puķkāpostus ar ķiploku mērci un laimīgi atļaujos jau 3. dienu staigāt pidžamā un pa ilgiem laikiem nodoties grāmatas lasīšanai! Lasu Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" - sāku lasīt to pavisam nejauši un, ziniet, ticot tam, ka liktenis mums ik uz soļa rāda zīmes, kam sekot, šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā.
Pēdējās dienas pirms svētkiem bija negulēto nakšu dienas - tapa dāvanas tiem, kurus visvairāk mīlu! Šogad par laimi dāvanu gatavošanā iesaistījās arī mazie, tāpēc darbiņš bija uz pusi vieglāks!
Vecmāmiņai Marutai tika sašūta sen gaidītā iepirkumu soma no auduma, kuru pirms tam ar tekstilkrāsas plaukstiņām izkrāsoja mazie mākslinieki! Savukārt manai mammai un tētim tika Niklāva apgleznoti augļu/cepumu šķīvji - manuprāt rezultāts sanāca superstilīgs! Turklāt saviem vecākiem nu jau otro gadu pēc kārtas taisu tādu kā izlasi ar maziem kurioziem videogabaliņiem no mazbērnu ikdienas - tas gariem ziemas vakariem, mundrai omai!
Un man pat izdevās uzšūt mantiņas pašas eglītei! Kombinācijā ar Mārtiņa iemīļotajām krāsainajām bumbām eglīte šogad bija burvīga!
Šogad Ziemssvētki atšķīrās no citiem. Jo es jutos savādāk. Parasti esmu diezgan saspringta, domājot par maltīti un mājas kārtību, turoties pie iepriekš izveidota plāna. Taču šogad ēdiena gatavošana bija fona process, ko visi darīja kopā un tā nenostājās pāri sirsnīgām sarunām, lēnīgai karstvīna malkošanai un eglītes aizraujošajiem meklējumiem ar mašīnas iepēršanos! Māja bija tieši tik kārtīga, lai pa to varētu netraucēti pārvietoties - nekādi īpašie pirmssvētku spodrināšanas darbi, kā citus gadus netika veikti.
Laikam šo īpašo neiespringuma mieru izjuta visi, jo vēl nekad neesmu saņēmusi tik daudz patiesu prieka vārdu par atpūtu, ko izdevies sagādāt saviem viesiem!
Neviens pat nesatraucās, ka īpašākais no Ziemssvētku simboliem - piparkūkas - tikai uzceptas vien otrajā svētku dienā.
Interesanta bija arī apdāvināšanās daļa. Niklāvam nu nepavisam negāja pie sirds "Ziemassvētku vecītis", kuru, nespēdams pierunāt kaimiņu, jau trešo gadu imitē pats Mārtiņš :D
Niklāvs uzreiz zināja, ka tas ir tētis un ļoti apvainojās, ka šis pārģērbies viņu "biedē". Tikmēr EmSī, ceļodama no viena klēpja uz otru gan likās tīri aizrauta ar redzēto! :D
Trešā svētku diena bija īpaša ar to, ka beidzot man izdevās uzspēlēt ilgi kāroto Scrabble. Nu, ja godīgi, tad tā nebija vis Scrabble, bet šīs spēles divreiz lētākā māsīca Upwords - kā minēja pārdevējs veikalā - no dārgākās radinieces šī atšķiroties vien ar mazāku spēles laukumu. Un, tā kā mirklī, kad izdomāju tikt pie Scrabble, izrādījās, ka tās reklāmas kampaņa darījusi savu un latviešu valodā tā nav nopērkama nevienā no Daugavas labās puses lielveikaliem Rīgā, samierinājos, ka nāksies rotaļāties ar spēli-līdzinieci! Un tā tiešām ir viena varena spēle! Atbilst visiem maniem priekšnoteikumiem par interesantu spēli! Iesaku visiem krustvārdu mīklu cienītājiem!
Jāteic, ka bija pierasts pie mīļcilvēku čalošanas un patīkamās kņadas, un šorīt, kad no mums atvadījās pēdējie ciemiņi, māja šķiet pagalam tukša...
Diemžēl arī manu līdz šim šķietami stipro veselību pievārējis kaut kāds vīruselis. Bet es šim nelūgtajam ciemiņam neļauju vis pārāk uzkundzēties - dzeru Coldrex, ēdu puķkāpostus ar ķiploku mērci un laimīgi atļaujos jau 3. dienu staigāt pidžamā un pa ilgiem laikiem nodoties grāmatas lasīšanai! Lasu Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" - sāku lasīt to pavisam nejauši un, ziniet, ticot tam, ka liktenis mums ik uz soļa rāda zīmes, kam sekot, šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā.
Pēdējās dienas pirms svētkiem bija negulēto nakšu dienas - tapa dāvanas tiem, kurus visvairāk mīlu! Šogad par laimi dāvanu gatavošanā iesaistījās arī mazie, tāpēc darbiņš bija uz pusi vieglāks!
Vecmāmiņai Marutai tika sašūta sen gaidītā iepirkumu soma no auduma, kuru pirms tam ar tekstilkrāsas plaukstiņām izkrāsoja mazie mākslinieki! Savukārt manai mammai un tētim tika Niklāva apgleznoti augļu/cepumu šķīvji - manuprāt rezultāts sanāca superstilīgs! Turklāt saviem vecākiem nu jau otro gadu pēc kārtas taisu tādu kā izlasi ar maziem kurioziem videogabaliņiem no mazbērnu ikdienas - tas gariem ziemas vakariem, mundrai omai!
Un man pat izdevās uzšūt mantiņas pašas eglītei! Kombinācijā ar Mārtiņa iemīļotajām krāsainajām bumbām eglīte šogad bija burvīga!
Šogad Ziemssvētki atšķīrās no citiem. Jo es jutos savādāk. Parasti esmu diezgan saspringta, domājot par maltīti un mājas kārtību, turoties pie iepriekš izveidota plāna. Taču šogad ēdiena gatavošana bija fona process, ko visi darīja kopā un tā nenostājās pāri sirsnīgām sarunām, lēnīgai karstvīna malkošanai un eglītes aizraujošajiem meklējumiem ar mašīnas iepēršanos! Māja bija tieši tik kārtīga, lai pa to varētu netraucēti pārvietoties - nekādi īpašie pirmssvētku spodrināšanas darbi, kā citus gadus netika veikti.
Laikam šo īpašo neiespringuma mieru izjuta visi, jo vēl nekad neesmu saņēmusi tik daudz patiesu prieka vārdu par atpūtu, ko izdevies sagādāt saviem viesiem!
Neviens pat nesatraucās, ka īpašākais no Ziemssvētku simboliem - piparkūkas - tikai uzceptas vien otrajā svētku dienā.
Interesanta bija arī apdāvināšanās daļa. Niklāvam nu nepavisam negāja pie sirds "Ziemassvētku vecītis", kuru, nespēdams pierunāt kaimiņu, jau trešo gadu imitē pats Mārtiņš :D
Niklāvs uzreiz zināja, ka tas ir tētis un ļoti apvainojās, ka šis pārģērbies viņu "biedē". Tikmēr EmSī, ceļodama no viena klēpja uz otru gan likās tīri aizrauta ar redzēto! :D
Trešā svētku diena bija īpaša ar to, ka beidzot man izdevās uzspēlēt ilgi kāroto Scrabble. Nu, ja godīgi, tad tā nebija vis Scrabble, bet šīs spēles divreiz lētākā māsīca Upwords - kā minēja pārdevējs veikalā - no dārgākās radinieces šī atšķiroties vien ar mazāku spēles laukumu. Un, tā kā mirklī, kad izdomāju tikt pie Scrabble, izrādījās, ka tās reklāmas kampaņa darījusi savu un latviešu valodā tā nav nopērkama nevienā no Daugavas labās puses lielveikaliem Rīgā, samierinājos, ka nāksies rotaļāties ar spēli-līdzinieci! Un tā tiešām ir viena varena spēle! Atbilst visiem maniem priekšnoteikumiem par interesantu spēli! Iesaku visiem krustvārdu mīklu cienītājiem!
Man prieks par omulīgi aizvadītiem svētkiem! Iešu papildināt karstā dzēriena krūzi un atšķirt grāmatu jau 60.tajā lappusē!





















































