Kubs uz Vāciju, čībiņas uz Siguldu.

03:07

Nekad nebūtu rakstījusi otru ierakstu diennakts laikā, ja vien īsi pirms gulētiešanas mani nepārņemtu dīvaina intuīcija, ka pēc pēdējā raksta uz mani skatīsies kā uz "miskastes runci" :DDDDD

To es pavisam negribētu! Un atbaidošais apraksts drīzāk tika veidots tālab, lai liktu jums saprast, ka man tur ne visai patīk, nevis lai palepotos, pa kādām sliktvietām es klimstu dārgumu meklējumos :DDDD

Anyway - lai noskalotu jums šito Mālpils kumosu, nolēmu ieliet jums kripatiņu no tā, ko pēdējā laikā esmu uztaisījusi. Proti - zivju kubu mazam 1,7 gadus vecam vācu puisēnam Jasperam:




Un čībiņas diviem Siguldas delveriem:


Un piebilde!!! Eksperiments ar neslīdošo virsmu diez ko vis neizdevās. Emīlijas zeķčībām pazole ir nodilusi lupatās pēc ~ pusgadu ilgas nēsāšanas, bet Baiba (nepateikšu īsti kura, jo no vārdiņa komentārā nevaru aiziet uz nevienu vietni - esot slēpta identitāte... Nāc laukā, Baiba! :D) rakstīja, ka viņējām jau pirmajā vakarā! TAČU!!! Tā pati Baiba nāca klajā ar, manuprāt, vienu riktīgi foršu ideju zolītes taisīt no vecām somām! Paldies Tev, Baiba! Šoreiz tieši tā arī izdarīju!

Lai jums jauka nedēļas nogale! 

Ak, jā! Es taču svētdien dodos dzīvē uz Rīgu uz 4 dienām!!! :D 
Taču nesaskumstiet, jo iespēju robežās centīšos blogot par sajūtām un Rīgā piedzīvoto katru dienu!

You Might Also Like

9 comments

  1. Lai Tev jaukas dienas Rīgā un es jau nu noteikti nepadomāju, ka Tu esi miskastes runcene vai kā tur... :)))))) Priekšautiņš tiešām super!

    AtbildētDzēst
  2. Eh, nu paldies, paldies, Aija! Rīga - gaidi mani!

    AtbildētDzēst
  3. Runcis??:DD
    Pazoles čībām var no zamšādas darināt. Mana mamma man bērnībā uztamborēja čībiņas dārziņam(deju nodarbībām) un apakšā piešuva zamšādas pēdiņu. Zamšāda starp citu, ir gludajās ādas jakās!!!no iekšpuses, zem oderes. Nu pārsvarā ir. Humpīšos ir cik uziet vecu, nemodernu , ļoti kvalitatīvu ādu jakas! Un tā iekšpuse ādai parasti ir kā jauna!
    Ā, nu un kad tā zamšādiņa ir piestaigājusies, palikusi slīzdīga, tad ar smilšpapīrīti uztrin:)

    AtbildētDzēst
  4. Man tā paklājiņa zolīte izturēja aptuveni mēnesi, pēc tam gan nācās izmest čībiņas. Doma par ādu ir ļoti laba.

    AtbildētDzēst
  5. ups! Diāna, piedod! Mēs gan tik drastiski gluži nē - nēsājam tāpat ar nodilušām! :D
    Un par tām ādām - nu laikam jau klasika paliek klasika, vaine?...

    AtbildētDzēst
  6. Cik skaisti, Laine! Man mamma pa skaipu jau visu izrādīja. Jo īpaši sajūsminājāmies par iepirkumu maisiņu un tā burvīgo saturu. Tagad gaidu, kad nākamnedēļ varēšu kubu apčamdīt savām rokām. Un tās zivtiņas! Līdz Ziemassvētkiem varēšu izspēlēties uz nebēdu :) Jasperam šobrīd periods, kad pilnai laimei vajag tikai kartona kasti ar vāku - noņemt, uzlikt, noņemt, uzlikt :D

    AtbildētDzēst
  7. Gribēju jau ar komentāru nogaidīt kādu mēnesi (kad būs skaidrs, kā īsti kas valkājas), bet varu padalīties ar čībiņu zoles idejām arī tūlīt - neliek man mieru tās čības, jo meita tās nevelk nost ne mirkli. Tātad: no somas izgriezu kaut kādu dermantīnu vai ko tml., bet pirms šūšanas konstatēju, ka pat otra puse tomēr uz grīdām slīd. Nepiešuvu. Tad sagriezu vienu lietus jaku ar plānu tiešām neslīdīgu audumu, piešuvu. Bet šajās čībās riktīgi svīst kājas. Doma ir ielikt iekšā kādu papildus zolīti, varbūt tas mazinās šo "efektu". Bet nākamo čībiņu zole man ir skaidra - šūšu auduma zolīti, kam piešūšu no tās lietus jakas izgrieztas figūriņas atsevišķās vietās, kur pēda pieskaras zemei - līdzīgi kā pirktajām zeķēm ar neslīdošo zoli. (es, Laine, neslēpjos, nekādu citu variantu savai identitātei komentāros nemāku uzlikt:) un bloga par šūšanas lietām man nav - varu turpmāk saukties par Saules mammu, jo tā sauc manu čībiņu valkātāju.)

    AtbildētDzēst
  8. Baibu, paldies par idejām!
    Neapvainojies, lūdzu - es jau tā mīļi biju domājusi un galvenokārt piesardzības pēc, jo šaubījos, vai esi tā Baiba, kuru domāju! Izrādās, ka biju domājusi citu, tāpēc redz, labi vien ir, ka uzvārdu neminēju :D

    AtbildētDzēst
  9. Es pārāk tuvu malai nogriezu čībiņām vīļu tiesu, tāpēc līdz ar zolītes sadilšanu puikam saplīsa arī čību malas, tāpēc izmetu.
    Bet, manuprāt, mēnesis nebija nemaz tik maz. Būs laiks, šūšu atkal tādas pašas, ar to pašu paklājiņa zolīti, jo ādas man nav. Tikai vairāk varbūt nošūšu pāri paklājiņam krustu šķērsu ar zigzagu.

    AtbildētDzēst

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!


Man patīk dalīties, taču visa šajā blogā pieejamā informācija un fotogrāfijas ir likumīgs "Mammas roku" īpašums un nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem! Turpretim visi laipni aicināti smelties idejas un iedvesmu sadzīvei un dāvanām mīļiem cilvēkiem!
Man ļoti patīk, ja rakstāt par mani, taču liels lūgums allaž pievienot atsauci uz blogu "Mammasrokas"! Veiksmīgu un darbiem bagātu dienu!