"Lai iedvesmotos un aizmirstos" jeb raksts žurnālā Mans Mazais.


Tas ir noticis! Mans otrs lielais, ilgi lolotais preses notikums! Ir iznācis žurnāla "Mans Mazais" novembra numurs ar ar rakstu par manām "Mammas rokām"!!! 

Ja kas, rakstu šorīt no savas blogdraudzenes Diānas Dzelzkalējas, MM abonentes, pa skaipu saņēmu fotogrāfijās :DDDDDD Kāpēc gan es allaž atsakos no piedāvājuma, žurnālu ar maniem darbiem saņemt pastkastītē? Vienmēr (tas ir - abas reizes :)) liekas, ka ātrāk sanāks nopirkt pašai... Nākamreiz būšu gudrāka :D Šodien dabūju braukt uz Ērgļiem pakaļ un kā izrādījās pat velti, jo kioskos un pastā tā vēl nemaz nav!!! Ek, kā es tagad apskaužu abonentus! :DDDDD



 Bet nu pēc kārtas. 
Emociju kokteilis.


"Lai iedvesmotos un aizmirstos, Laine (27) Zaubes mežos veido blogu Mammas Rokas"  - rakstīts tikko iznākušā žurnāla "Mans Mazais" novembra numurā.

Šis pirmais teikums lika manām vēl miegainajām acīm izplesties platām, vēl platākām un kafijas malku norīt ar lielu klunkšķi!!!
Nevis "IEDVESMOTOS", bet "IEDVESMOTU" - tā ir patiesībā! Lai ar savu rosīšanos iedvesmotu arī citas māmiņas! Tāda bija mana doma! :D Un, ja vēl iedvesmošanās vārdu šarādes nebūtu tik svarīgas, tad vārds "AIZMIRSTOS", lika manām uzacīm raukties te trīsstūrveidīgi uz augšu, te taisnā strīpā vienai pretīm otrai... :D Aizmirstos no kā? No bērniem, par kuriem rakstu? No rokdarbiem, par kuriem rakstu? Vai no trakās ikdienas, kura tāda īsti nemaz nav?. ..:DDDD Tieši otrādi - blogs ir par dzīvesveidu, par prieku dzīvot tieši tā, kā dzīvoju!
Un vēl tas, ka Zaubes mežiņš - kā es mīļi mēdzu personificēt mūsu dzīvnieku dārza teritoriju - pārtapis par vienkāršu ZAUBES MEŽU arī ir drusku neraža. :DDDDD

Tātad - pirmais teikums mani uz mirkli paralizēja un tālākā lasīšana prasīja nelielu saņemšanos :D




Izlasot rakstu secināju, ka pārējais gan ir tīra patiesība un tikai patiesība :D Ja neskaita to, ka maketētājs (izrādās arī tikai cilvēks :DDDDD) kaut ko tā krietni saputrojis un pie čusklēna pievienots apraksts kaut kam pavisam citam - kādām smukām čībiņām varbūt?






 Bet visam pāri - prieks par smukajām bildēm (fotogrāfe Ieva Andersone), lepnums par sevi un savu ģimenīti! Milzīgs pacilājums un iekšēja salūta sajūta!


 Un kas tā par "Rasas" piena slēpto reklāmu :DDDDDD



 Paldies tev, Una Ahuna - Ozola, par to, ka toreiz, jūlijā atrakstīji e-pastu ar tekstu "Vai tu būtu ar mieru, ja es par tevi uzrakstītu?" 
Ceru, ka mēs, Une, kādreiz tiksimies arī vaigu vaigā! Bet pagaidām - vēlreiz milzonīgs virtuālais paldies no mums visiem četriem!



 Vispār ziniet, man brīžiem šķiet, ka es sapņoju!

Anonīms –   – (2010. gada 3. novembris 00:41)  

Vispār zini - nekādā gadījumā tu nesapņo! Visa patiesā atzinība un dāvanas "no zila gaisa", ko tik intensīvi šobrīd saņem ir ar tevis pašas "mammas rokām" nopelnītas!Bezgalīgi lepojos ar tevi, mās'! :) Aga

Laine  – (2010. gada 3. novembris 00:55)  

Paldies, mās`, un ej gulēt, tev rīt agri jāceļas! :D

Inese  – (2010. gada 3. novembris 00:57)  

jāpiekrīt vien tavam māšukam - kas nopelnīts, tas nopelnīts un neko tur nevar padarīt.
Apsveicu ar publiskās telpas apgūšanu :D

P.S. Tās dīvainās "kļūdiņas" gan liecina par zināmu paviršību žurnālista darbiņā :(

ieva  – (2010. gada 3. novembris 06:15)  

Mja, tie "Zaubes meži" mani uzrunāja. Izklausās nopietns konkurents "Rīgas mežiem". :D

Irēna  – (2010. gada 3. novembris 07:30)  

Mīļi sveicu! Ir jau godam nopelnīts!

Elīna  – (2010. gada 3. novembris 08:31)  

o! Super, ar vēl lielāku nepacietību gaidu Mans mazais jauno numuru savā pastakastē. ļoti priecājos, ka žurnāls ir sācis rakstīt par rokdarbiem, kas varētu būt noderīgi māmiņām, un vēl lielāks prieks, ka varēšu izlasīt par taviem darbiņiem!!

Un par Zaubes mežiņu rādīju vīram un teicu, ka varbūt..., kaut kad..., kādreiz..., braucot uz Rīgas pusi vajadzētu izmest līkumu un iebraukt ciemos...apskatīt tos zvēruļus un apciemot mammas rokas:). Jo visu laiku prasu, kad mēs aizbrauksim uz kādu briežu dārzu, paskatīties tos skaistuļus, cūkas un stirnas mums tepat gana...bet nu nekur vēl neesam aizbraukuši.

Un vēlreiz - paldies, ka raksti blogu un dalies savās labajās domās un darbos!! lai arī turpmāk veicas!!!

Grieze  – (2010. gada 3. novembris 09:44)  

Tik tiešām jauki!
Tu patiesi iedvesmo gan radīt mīļas lietas, gan arī par to rakstīt savu blogu(kaut kas beidzot top arī man)

Par piena reklāmu vari pieprasīt atlīdzināšanu no Rīgas piena kombināta :D :D :D

Un lai veicas!!! Kas zina - varbūt drīzumā vēl kāds žurnāls gribēs par Tevi rakstīt un varbūt bez kļūdām:)

Aija Elliņa  – (2010. gada 3. novembris 10:07)  

Apsveicu, no sirds apsveicu!!!

Štrunts par visu, toties, cik smukas bildes! :) žēl par paviršībām :( nu paši vainīgi!

Zini, mums mājās ir tāds jociņš- lasu bērniem pasaku par Nezinīti un kad esmu drusku pikta vai vienkārši gribu, lai viņi izsmejas, tad saku nevis Nezinītis, Skrūvītis, Tabletiņš, bet NEzinis, Skrūvis, Tablets :) :) bērniem šausmīgi patīk, viņi smejas kā traki... nu laikam tā arī Tavs Zaubes mežiņš šoreiz pārvērties par Zaubes mežu :DDDDDDD

good-for-nothing  – (2010. gada 3. novembris 10:11)  

Es tieši vakar skrēju lejā uz pastkastīti pakaļ žurnālam, fiksi šķirstiju, lai apzinātu, kas tad šoreiz sarakstīts, un uzdūros rakstam par Tevi. Domāju, mož kaut kas jaizraksta, ka žurnālā tikusi, bet nodomāju, ka droši vien Tavā pastkastītē žurnāls arī gozējās - ha, bet nekā!

Bet nu vispār super, malacis meitene! :)

Una  – (2010. gada 3. novembris 10:29)  

Fantastiskas bildes!
P.S. Hi - tev čūskulis ar pēdiņu!

Une  – (2010. gada 3. novembris 11:31)  

Sasmējos par baisajiem Zaubes mežiem, kuros mājos visādi meža zvēri :)

Apakšvirsraksta ievadlīds par iedvesmošanos un aizmiršanos ir izrauts no konteksta tāpēc neatspoguļo patieso domu un iznāks - nepareizs.

Rediģēto variantu pati neredzēju :( Bet enīvej - atvainojos! :)

Kāmju mamma  – (2010. gada 3. novembris 17:06)  

Laine, Tev jāprasa procenti no ietirgotajiem novembra "MM" numuriem! :D
"Mans Mazais" līdz šim nav iekļuvis manu iecienīto žurnālu lokā, bet novembra numuru noteikti nopirkšu. :)

Zkss  – (2010. gada 3. novembris 17:12)  

Vot, vot, pievienojos Kamju mammai-man ar būs japārkāpj principiem un būs jāiet uz kiosku:))

Ļoti priecājos par Tevi-darbs ir pamatīgs ieguldīts, un ir tikai forši, ka kāds to redz, novērtē un dara zināmu plašākai pasaulei!

Anonīms –   – (2010. gada 3. novembris 18:41)  

Heijaa, LAINE, priecājos kopā ar Tevi! :)) Nudien! Tikko pirms pāris dienām tikai atklāju Tavu fantastisko ideju krātuvīti un nu - jau par to raksta jaunākajā presē!
Kur viņi, vai arī kur es biju agrāk ? :D
Kaismīgi sveicieni-
no 'mammasrokām' iedvesmotā Ilze..

Gunta  – (2010. gada 3. novembris 20:44)  

Nopirku,izlasīju. :) Dikti feins,iedvesmojošs rakstiņš! Super bildes! :)

Inese  – (2010. gada 4. novembris 19:55)  

Kā pašu pirmo šī mēneša žurnāliņā ,protams, izlasīju raktiņu par Tevi!Prieks par Tevi-Jums visiem!

Anonīms –   – (2010. gada 4. novembris 23:23)  

es arī atklāju šo brīnišķīgo mājas lapu pirms publikācijas MM. Liels prieks par tik talantīgiem un starojošiem cilvēkiem!!!!lai veicas:)

Ginta  – (2010. gada 5. novembris 12:07)  

Mammas rokas biju atklājusi vēl pirms raksta iekš Mans Mazais. Laine, tu esi īsts malacis, nudien! Bet zini, kas man tai rakstā patika vislabāk? Tā doma, ka bērniem nav pa visu varu jāspiež būt pieklājīgiem pret visiem pieaugušajiem, jo daži to vnk nav pelnījuši. 100% piekrītu. Beidzot man ir vēl kāds sabiedrotais, jo līdz šim man likās, ka es vienīgā tāda... un nekādi nevarēju vīram ieskaidrot šo lietu. Un nu jau arī viņš to pamazām sāk apdomāt. Tas sasodītais PSRS mantojums, kad obligāti bija jāsveicina visas ciema tantes... (man laikam bērnības trauma - reiz vienu ciema tenku tašu nepasveicināju, pēc tam mājās dabuju trūkties)

agnese  – (2010. gada 5. novembris 20:31)  

es starpcit, kad atvēru rakstu un ieraudzīju tur Tevi, sajutos ļoti īpaši. Tāda sajūta, ka par savu māsu vai kādu citu ļoti tuvu cilvēku varētu lepoties :)

Ierakstīt komentāru