Šo nedēļu nolēmu veltīt mammām un visam ar to saistītajam. Un ne tāpēc, ka tā dara Dana un Disney , kooperējoties savos blogos ar saukli  "Celebrate mom", bet tāpēc, ka pēdējā laikā sāku atkal sevi apzināties kā atsevišķu, no bērniem neatkarīgu organismu, kuram, kā izrādās, ir arī savas vēlmes un vajadzības ;)

Taču tā esmu cita ES - ne tā, kas bija pirms Niklāva un Emīlijas, bet tāda, kura nu lepni var teikt : "Es esmu mamma. Māte saviem bērniem!" Un Mātes dienā arī man ir svētki!

Nedēļu es sākšu ar stāstu par sievieti, bez kuras nebūtu manis, manu bērnu un jūs tagad nelasītu šo blogu! Šī sieviete ir mana mamma!

Mēs savai mammai esam trīs bērni. Veseli trīs! Laikam tāpēc nebīstos ne nieka un gribu visus četrus!
Un nevaru iedomāties sev pašaizliedzīgāku, sirdstīrāku, draudzīgāku mammu, kā man ir manējā!
Tieši viņa ir tā, kas manuprāt, izveidoja mani par tādu mammu, kāda esmu tagad, jo vēl tagad spilgti atceros, kā bērnībā kopā ar mammu gājām barot putniņus, lasījām herbārijus un līmējām speciālās kladēs, kopā cepām "vāverītes un riekstiņus" un vafeles vafeļu pannā teju katru dienu.
Mana mamma šobrīd nebūt nav rokdarbniece, taču toreiz - manā bērnībā -  viņa šūdināja galdautus un salvetītes un padarīja svētku reizes citu no citas atšķirīgas!
Viņa rīkoja mums bērnu ballītes, kuras atmiņu apcirkņos vēl tagad ir daudz skaidrākas, kā simtiem citu ballīšu vēlāk. Mūsu bērnu ballītēs mēs ciemiņiem rādījām leļļu teātri ar pirkstiņlellēm, bija gan laimes aka, gan citas bērnu sirdis pacilājošas rotaļas! Un tas viss vienistabas dzīvoklītī! Mammu, tu biji tāāāds malacis!
Paldies tev, mam, par ieguldīto darbu un jaukajām atmiņām visam mūžam!