Reizi pa reizei dzīve Zaubes mežiņā nav nemaz tik rožaina.
Piemēram dienās, kad pazūd vai tiek plānotii labota elektrība. Ziniet, šodien, kad elektrotīklu remonta dēļ mums mājās elektrības nebija no 8:30 līdz 17:00 (viņi apžēloja hokeja fanus :)), man pat nebija saērcinājuma, jo āŗā bija fantastisks laiks, turklāt paguvu padarīt tik daudz piegriešanas darba, ko citādi iespējams nepaveiktu, jo būtu aizņemta gatavojot ēst (mums ir elektriskā plīts), ik pēc stundas dzerot kafiju (mums ir elektriskā tējkanna) un lūkojoties internetā, gludinot (to biju ieplānojusi) vai piemēram šujot uz priekšu jaunās idejas, vecos darbiņus atliekot vēlākam laikam.

Bet ar to elektrību gan mums te bieži ir problēmas. Sevišķi kaitinošas tās ir ziemā, jo tad mājai jāapstādina apkure. Turklāt elektrības zudums nozīmē arī ūdens zudumu krānos un , khm, poda tvertnē. Traki mums, kad nav elektrības...:)))) Un tad tu cilvēks sēdi un domā: cik tomēr mēs esam atkarīgi no neredzamā strāvojuma, kas ik dienas pašsaprotami ieplūst mūsu rozetēs... Un vēl šodien reizes 7 pasmējos par savu reflektīvo gaismu slēguļošanu ieejot kādā no istabām...

Eh, mīļie, ne jau par to gribēju rakstīt. Tas bija tikai ievads, jo patiesībā gribēju apzinīgi ieblogot ap brokastu laiku, nevis tagad ar pusaizvērtām acīm...

Gribēju rakstīt par to, kā nespēju vien beigt ietērpt savu dzīvo Baby Born! Nu jau pa visām šuvēm man ārā lien meitenīga rotaļāšanās ar sava sievišķā dzimuma bērna garderobi - tik daudz ko jau esmu parādījusi, tik daudz kas vēl gaida rindā un ļoti daudz ideju vēl padomā! Žēl, ka man nav trīnītes! Ik reiz šujot kaut ko Emīlijai nosolos, ka kaut kad atkal uztaisīšu Celebrate The Boy ja ne mēnesi, tad nedēļu noteikti un tad jau nu Niklāviņš arī netiks apdalīts. Bet pagaidām...

Emīlijai uztapis jauns aksesuārs - priekšautiņš:

Un kādā ne pārāk siltā dienā pagāšnedēļ cepurei, kas tobrīd riņķoja veļasmašīnā, piedzima māsīca. Turklāt komplektā ar šallīti!


Un iedvesmai piebildīšu, ka šis komplektiņš tapa vien  nepilnās 20 minūtēs!