Esam mājās no bērnu ballītes!

Zaņuka dzimšanas dienas svinēšana izstiepās trīsdienītī. Tik jauki taču pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku ar savu mammas māsu (Zanes mammu) , mammu un omi kuru satieku vien retumis!
Niklāviņš gan vakar jau prasījās mājup - biju pārsteigta, cik ļoti viņš grib mājās - līdz šim nebiju ievērojusi, ka viņam svarīga māju sajūta...
Nezinu, vai pie vainas skumjas pēc mājām vai vakar drusku pārkarsis saulītē - šodien Niklāvam ir temperatūra... Bet nu jau pret vakaru viņš jūtas labāk...

Un tomēr
Fotoreportāža no Zanes dzimšanas dienas ballītes.
Mēs saspietojām jau dienu iepriekš, lai palīdzētu Zancim gatavoties ballītei.
Nākamajā rītā uzdāvinājām jubilārei manis šūdināto kleitiņu.


Pamazām iekārtojāmies ļoti jaukā viesu namiņā, kas pirmskrīzes laikos pārveidots par bērnudārzu, bet tā arī šim nolūkam nav kalpojis. Tagad to var noīrēt bērnu ballītēm. Mazie ieraudzījuši slidkalniņu un spēļu istabu laikam nodomāja, ka nokļuvuši Leiputrijā!Viss viņiem vieniem!



Īsi pirms Aizkraukles viesu sabraukšanas Zanīte ar Emīliju vēl novērtē, vai viss sagatavots kā nākas


Turpinām apdāvināšanu - lūk Zancis ar viņai gādāto iepirkumu maisiņu


Un  priekšautiņu ar virtuves cimdiem, kas ietīti mūsu gatavotajā ietinamajā papīrā



Atbrauca Zanes brālēns Helmuts un nu visi trīs musketieri spēlējās, skraidelēja, slidinājās pa slidkalniņu, skaidrojot, kuram ir priekšroka, paspēja, protams arī izplēsties, izķīvēties par mantām un atkal salabt... Tāds interesants vecums, kad bērnu komunikācijā uzvedības normas, ko samācījušas mammas un audzinātājas bērnudārzos cīnās ar joprojām valdošajiem dabīgajiem instinktiem :)


Un parādās arī pirmās uzskatāmās raksturu atšķirības.
Bet nu, skanot izsaucieniem : "Jūs esat draugi, jūs esat čomi, pasmaidiet!!!", tapa pat pāris kopbildes



Pret vakaru gan nepagulējuši pusdienas laiku, ģīmīši vilkās kā nu kuram


Mazās māsas no omīšu opām uz situāciju noraudzījās ar zināmu skepsi un bažām - vai tiešām 3gadnieka vecums būs pagrūts?..:))


Nē, mazās žubes, 3 gadiņi tikai ir vecums, kad mazais jau pavisam droši zina, ka ir no mammas un tēta atsevišķi funkcionējoša būtne un spēj būt gana patstāvīgs! Bet kad tas neizdodas, vajag atkal dažus mīļus mammas un tēta apskāvienus kā toreiz, kad bija bēbītis!

Daudz laimes, Zaņuk!

Anonīms –   – (2010. gada 18. maijs 19:57)  

Aga. Waaawww!!! Paldies, paldies, paldies par briiniskjiigo reportaazju!!! :)

Ierakstīt komentāru