Darbs dzen darbu, tiešām. Apzvērējos sev, ka katru dienu pieķeršos vienam apģērba gabalam no labojamo/ pārtaisāmo apģērbu kaudzes, kas pa pēdējiem diviem mēnešiem sakrājusies Eifeļa torņa augstumā. Vakar uzšuvu Niklāviņam sen plānotās bikses (par to pastāstīšu citreiz), šodien pāršuvu pogas humpaļos nopirktai Emīlijas jaciņai par kuras eksistenci jau biju piemirsusi ;). Viena podziņa bija noklīdusi, identisku savos krājumos atrast nevarēju, tādēļ izšķīros par "katrapogasavādāka" risinājumu.
 Un, lai izceltu katras podziņas atšķirīgo krāsu, gribēju tās piešūt ar attiecīgu krāsu mulinē diegiem. Un tad nācās secināt, ka manā mulinē bundžā ir TOTĀLS HAOSS!!! Viss samudžinājies ! Nācās veikt darbiņu, ko visu laiku biju atlikusi uz "kādu citu dienu" - kārtot mulinē diegus un satīt tos spolītēs!