Atklāti. Vasara ir atpūtas laiks. Un savienojumā ar patiesu vēlmi un 100% gatavību allaž uzņemt ciemiņus, pat visdarbīgākie plāni var tikt atlikti uz vēlāku laiku!

Tāpēc, tā vietā lai beidzot taču samarinētu tos kabačus, es izdomāju jaunu iemeslu, kāpēc es to nevaru darīt, piemēram, burkām nav vēl nopirkti aizvelcējamie vāciņi, un sāku pucēt māju, jo pie mums savā pirmajā vizītē uz Zaubes mežiņu brauca Helmuts un Annika!

Neiedziļinoties mūsu radu rakstu niansēs, iepazīstināšu jūs ar mūsu ciemiņiem šādi:
Inese - H un A mamma, aktīvs sievišķis, viena no manām pirmajām un lojālākajām klientēm (paldies Inese, tieši tāpēc tev allaž special treatment :D),
Helmuts - Niklāva vienaudzis, baigais žipčiks, uz kuru Niklāvs sākotnēji nemitīgi apvainojās, bet vēlāk, kad pēc kārtējās sadursmes tomēr raudāja Helmuts, pozīcijas izlīdzinājās un abi sāka draudzīgi rotaļāties :D
Annika - gadiņu veca, mērķtiecīga princese, kas aktīvi izmanto nesen apgūto staigātprasmi.


 Un mēs zvilnējām un baudījām nedaudz vējaino un tomēr vasarīgo dienu...



Čomiņi spēlēja bumbu un braukājās ar mašīnām...


Un meitenes uzpasēja savus lielos brāļus...


Un es neesmu nevienā bildē, jo, loģiski, tvēru kadrus,  bet acīmredzami esmu izvēlējusies īpatnēju režīmu un funkciju salikumu, jo bildes izdevās savādā mākslinieciskā (?) noformējumā...

Paldies, Inese, ka atbraucāt! Un paldies par darbu, ko atkal sadevi! Tagad tik` jāķeras pie lietas!