Pēkšņi pie jūras!
02:47Elīn, kad rakstīji komentāru par jūru, pat iesmējos, jo atkal jau mūsu starpā kāda sakritība! Šodien bijām pie jūras!
Nu mans Kundziņš tāds ir... Viņš var dienām skandināt, cik ļoti viņam nav laika, strādāt sestdienās, svētdienās un 24 stundas no vietas. Un tad pirmdien nogulēt līdz 13:00, pamosties un pateikt: "Braucam uz jūru?" "Nu braucam! " - pēc neilgām pārdomām atbildēju es!
Līdzi 2 somas. Jā, fonā skan pārmetumi, ka atkal paunojos, bet es palieku pie sava, ka nevaram braukt uz jūru, ja līdzi nebūs:
maiņas drēbes abiem bērniem
silti džemperi pēc peldes katram
soma atradumiem - izskalotiem kociņiem, utt.
banāni uzkodām
negāzēts ūdens
fotoaparāts
ā, galvenais visiem peldkostīmi
pamperi Čikai
vismaz 2 dvieļi
mobīlais
uz rokām liekamie pūšļi
sega zvilnēšanai...
un tak tomēr aizmirsu vēl maisiņu atkritumiem un maisiņu slapjajām drēbēm... :D
Toties neaizmirsu pēdējā mirklī paķert līdzi vēl Niklāva milzīgo mašīnu - izdomāju, ka viņš ar to vadās smiltis...
Taču nesatraucos par savu pakošanos, jo strikti noteicu, ka nebrauksim uz jūru karstumā! Tātad brauksim ap 17:00
No Zaubes tuvākā pludmale ir Saulkrastos. Bijām tur arī manas mammas jubilejā, bet šoreiz nolēmām drusku pamainīt plunčāšanās vietu un nobāzējāmies kopējā pludmalē Saulkrastu sākumā- nu tur, kur jāatstāj mašīna pie šosejas un jāiziet cau priedēm līdz jūrai.
Niklāvs iet pa priekšu, lepni velk aiz sevis savu milzu vāģi un zina vien to, ka esam atbraukuši peldēties.
Un tad sekoja kadrs, ko atcerēšos visu mūžu - Niklāvs pacēla galvu ieraudzīja jūru, uz sekundi sastinga, nometa zemē ilgi turēto mašīnas striķīti un tad (man tas galvā stāv "slow motion"- vajadzētu vien mūziku fonā) gluži kā cilvēks, kas pēc 50 cietumā pavadītiem gadiem ticis brīvībā, metās skriet pie jūras! Pa ceļam nometa cepuri, strauji nometās uz dupša, lai novilktu zandales un tad, paskrējis vēl pāris soļus, klupdams un ar skatienu vērstu uz jūru un tikai jūru mēģināja noķepurot no sevis šortus!!!
Ūdens gan izrādījās pavēss un tas mazo, sajūsmināto puiku drusku nomierināja!
Starp citu lielā mašīna ļoti noderēja - Niklāvs ņēmās to peldināt visu mūsu jūrošanās laiku.
Runājot par Čiku - viņa laikam domā, ka māk peldēt, nopietni! Uzvedas ūdenī sasodīti pārdroši un nemaz negrib kāpt laukā pat tad, kad zods trīc kā apšu lapa! Šeit atkal medaļa tētim, jo tieši viņa izdomātās aktivitātes noturēja mazo nāriņu krastā.
Ak, Emīlija, bez kompleksiem un stereotipiem, kas ir un kas nav pieklājīgi pludmalē :D...
Es tikmēr varēju netraucēti lasīt savus dārgumus - apskalotos koku gabaliņus. Nekad nevar zināt, kādam projektam tieši tos ievajadzēsies (vienu reiz realizētu ideju variet apskatīt šajā rakstā).
Turklāt vairākas nākotnes idejas tapa šodien lasot un aptaustot katru kociņu.
Pēc kāda laika jūra vairs nemaz nelikās auksta!
Un baudījām atpūtu, gaidot tuvojošos negaisu - cerējām no priedēm tad palūkoties uz negaisu jūrā.
Bet, lai arī padebess savilkās aizvien drūmāka, viss liecināja par to, ka lielais dārdiens aizies secen.
Devāmies mājup. Bērni siltajās drēbēs, banāni apēsti, bildes uztaisītas, māsa piezvanīja - tātad mobilo nebiju paņēmusi līdzi veltīgi :D
Viss smilšains, bet sirdī tāds prieks un pacilājums, ka tagad šo rakstu spēju rakstīt pat 2:40 un esmu apņēmības pilna rīt beidzot!!!!!! tikt galā ar milzīgo kabaču un gurķu kaudzi virtuvē!
Paldies, Kundziņ!
2 comments
Nu super izbrauciens pie jūras!Vai Saulkrastos pie Baltās kāpas?
AtbildētDzēstJā, tieši tā ! Pareizi! Baltā kāpa - netālu no tās!
AtbildētDzēst