Kā jau vairākkārt minēju rakstā par Joelu  - apskatot viņa blogu, uzreiz atlasīju vairākus "Must do!" projektus! Šodien uzmeistaroju vienu no tiem - "Vienādo akmentiņu spēli"!


Joela spēle gan ir drusku citāda - viņa trīsgadnieki ir tik apķērīgi, ka mācās alfabētu un par katru pareizi atpazīto burtu drīkst paņemt kādu no krāsainajiem akmentiņiem un pievienot uz savas paletes, veidojot mākslasdarbu, kādu paši izdomājuši.


Tā kā Niklāvam līdz alfabētam vēl tālu, bet šobrīd aktuāla "pārīšu meklēšana", piemēram kārtojot kurpes, utml., nolēmu savas spēles pamatu balstīt uz vienādo akmentiņu meklēšanu. Un vēlāk, kad tas būs kļuvis par vieglu, sagatavošu speciālus paraudziņus ar akmeņu izvietojumu uz paletes un likšu Niklāvam salikt tos tā, kā parādīts zīmējumā!

Ja arī jūs vēlaties uzmeistarot šo pavisam vienkāršo rotaļlietu, parādīšu, kā to darīju es.

Vispirms devāmies akmeņu medībās - maniem bērniem tā ir viena no aizraujošakajām nodarbēm! Padoms - ņemiet līdzi nelielu maisiņu - bērni nerimstās, iekams maisiņš nav pilns!
:D Protams maisiņā lido visādi akmeņi un iespējams, ka projektam derēs tikai mammas lasītie, bet ļaujiet bērniem justies supersvarīgiem un noderīgiem un viņu acu priekšā nemetiet nevajadzīgos akmeņus laukā no maisiņa!
Atnākot mājās, noliku bērnus pie izlietnes virtuvē - sadevu visādus toverus, lai izšļakstās no sirds patikas (šī nodarbe viņus burtiski hipnotizē un viņi neredz neko sev apkārt) un pati tikmēr vannasistabā mazgāju, šķiroju un bērniem neredzot atbrīvojos no liekajiem akmeņiem ;)

Rezultātā atlasīju akmentiņus ar līdzīgām formām pāros.


Kad akmeņi izžuva, nokrāsoju tos


Tad uzšuvu maisiņu/paleti spēlei.

To darīju šādi:
Izgriezu trafaretu no papīra...

Patiesībā divus trafaretus, lai varētu vizualizēt un izmērīt, cik platu un cik garu man vajag maisiņu.
Un izgriezu audumus maisiņam, kā arī pašu spēles laukumu - kā materiālu tam ņēmu melnu vilnas mēteli. Viņš ir līdzīgs filcam - neirst un ir viegli formējams.


Piešuvu spēles laukumu pie pamatnes...


Tad sašuvu abas maisiņa puses kopā, vienā sānā neaizšujot līdz pašai augšai, jo maisiņš ir savelkams ar striķīti (107 cm garu)


Un tad atlocīju un nošuvu augšmalu un izvēru caur to striķīti.

Lūk rezultāts!


Čikai patika ļoti, ļoti! Protams viņa nemācēja salikt spēli, bet viņai ļoti patika krāmēt akmentiņus iekšā un ārā no maisiņa, savilkt striķīšus un pēc sev vien zināmas loģikas novietot akmentiņus uz spēles laukuma!

Niklāva testa brauciens būs rīt, tad arī pievienošu komentāru par rezultātu!