Atvadas vasarai! Sākas darba sezona!
18:28Vasara ir prom. Ir rudens.
Tas nu reiz ir fakts un nav ko skumt un bēdāties, jo no tā vairs 30 grādi termometra stabiņā tāpat neuzkāps!
Un paliek taču atmiņas fotogrāfijās, iekonservētas ziemai, kā reiz teica viena blogotāja!
Man patika šis salīdzinājums, tāpēc arī manā atmiņu pagrabiņā iekonservētas atmiņas par vasaras pēdējām nedēļām.
Atmiņas par pēdējo vasarīgo pārgājienu/ekspedīciju ar bērniem...
Kad Niklāviņs ik uz soļa norādīja rukšu pēdiņas...
Emīlija sajūsminājās par lidmašīnām skaidrajās vasaras debesīs...
Gar ceļa malu gozējās 21.gs. siena gubas...
Un tur, kur siens nebija pļauts, līgojās vībotņu meži, kuri allaž man izraisa smaidu...
Jo reiz mācījos Rīgā un dzīvoju Rēznas ielas kopmītnēs vienā stāvā ar pakistāņiem, kuri nez no kurienes bija izdomājuši, ka vībotnes ir apreibinoši augi un vārīja tās kopā ar pienu un vēl lika speciālu sudraba monētu tajā virā iekšā, jo tad tikai esot īstais efekts! :DDDDD Un tad nu dzēra un slavēja... Ak, alķīmija un bezgala tumsonīgā nācija... :DDDD
Kad varēju pēdējo reizi uzvilkt plānu, plānu kleitiņu ar lencītēm...
Un baudīt brīnišķīgu saulrietu ekspedīcijas beigās...
Atmiņu pagrabiņā dosies arī mīļas atmiņas par bērnu "bioloģijas stundām"...
Atmiņas par EmSī pirmo astīti...
Un Niklāva pirmo uzzīmēto ģīmīti...
Tāpat atmiņā paliks vasaras beigu jaunākais "Mammas roku" rotaļu produkts...
Un burvīgie audumi, kurus saņēmu no jums - maniem mīļajiem bloga sekotājiem!
____________________________________________________________________________________
Un, pirms aizbraucam uz Igauniju, laikam oficiāli paziņošu, ka vilciens, no kura vasaras sākumā izkāpu, ir apmetis lielo loku un atkal piestājis manā stacijā. Un es jau gaidu. Rokās koferis, kas stāvgrūdām piekrauts ar apņēmību, idejām un vēlmi darboties!
Tāpēc, ja kāda lieta no blogā redzētajām jums iekritusi acīs vai sirdī - droši rakstiet uz e-pastu! Sāksim braucienu kopā - no stacijas uz staciju, līdz nākamajai vasarai!
3 comments
... un varbūt pat labi, ka tā, Laine, jo man liekas, ka šī vasara no mums arī prasīja gana daudz pacietības un spēka. Protams, ka galvenokārt, ar savu trako karstumu. Vasarā dažreiz ir tā, ka tik daudz sapņu un plānu, bet, kad tie tādu vai citu iemeslu pēc nepiepildās, tad atkal ir skumji... Un tieši tāpēc- apsveicu visus ar rudens iestāšanos! Visiem novēlu- daudz ideju, čaklu strādāšanu un lielu gandarījumu un prieku no tā visa! :)
AtbildētDzēstTāda kā nedaudz sentimentāla ziņa, bet foršs atskats. Smaidu izraisīja tas, kā tu nosauci siena rituļus, jā,21.gs siena gubiņas... un mazo bioloģijas stunda! Un mazās astīte, no kā augs zirgaste.
AtbildētDzēstLai jums labs ceļojums! Kā skolā bija "Pretī rudenim", bet jums vēl "Vasaras mirkļus tverot"!
Vienmer ir mazliet smeldze atvadoties no kaut ka laba, zini, ka naks daudzas lietas labas vietaa, bet tomēr, maz liet žel tā, kā vairs nekad nebus. It īpaši, kad tev acu priekšā uzaug bērni...Uzaug un mainās. Uz neatgriešanos. Jo tādi, kādi bija - nebūs vairs nekad;)
AtbildētDzēstBet nāk nākamā vasara, citi prieki, citas bēdas un..
Man nekad jaunais gads nav kā atskaites punkts. Bet rudens. Vienmēr.
Lai jums labs ceļojums!