Es ļoti, ļoti vēlos! Un tātad nākamgad arī dabūšu.

Nu, jā - katrs gads sasniedz savu kulmināciju. Pārdomu, noguruma, skriešanas un cilvēkattiecību kulmināciju! 

Cik žēl to cilvēku, kas principiāli ignorē gadu miju -  viņi sev laupa nozīmīgu psiholoģisko atbrīvošanos no vecajiem grēciņiem un nevajadzīgām saistībām un iespēju uzšķirt jaunu, tīru baltu dzīves lapu, ko nu jau atvēlēt svaigiem - tīrākiem, cēlākiem, drošākiem dzīves mērķiem! 

"Tādiem tiem (mērķiem) jābūt ik dienas, nevis tikai jaunu gadu uzsākot!"- steigsies manu domu pielabot iepriekšminētie ļaudis. 
Jā! Es piekrītu! Tikai, atšķirībā  no jums, mīļie ļaudis, esmu cilvēks parastais :) un nesanāk man gadu, nu vismaz tā nogali, aizvadīt tik šķīsti un svētīgi, lai nākamo gadu negribētos sagaidīt kā tukšu rūtiņu burtnīcu! :D


_______________________________________________________________

Lai nemulsina jūs filo+sofiskais ievads - vēlmes manas, jaunu gadu uzsākot, pavisam piezemētas, loģiskas un taustāmas:


 2011. gada mērķu saraksts.

1. Iegūt savā īpašumā Canon EOS 1000D (Rebel XS)






3. Satikt vaigā vairākus savus blogdraugus jau pirms vasaras, jo...

4. VASARĀ!!! Sarīkot blogdraugu salidojumu Zaubes mežiņā!

5. Regulāri rīkot ar rokdarbiem saistītas labdarības akcijas - ja spējam uzšūt ko tādu, kas noder citiem, kas rokdarboties dažādu iemeslu dēļ nespēj - kālab gan to nedarīt!!!

6. Kaut kur aizceļot (kaut kā Francija man neliek mieru pēc filmas "Good year" noskatīšanās)



7. Nodibināt uzņēmumu un sākt nodarbināt pirmos darbiniekus!

8.  Palaist bērnus dārziņā, ja izšķiršos par 7. punktu

9. Uz gada beigām ieplānot trešo bērniņu - tad atkrīt 7. un 8. punkts

10. Piebarot savu izkāmējušo māsu par vismaz 5 kg :D:D:D

11. Beidzot apdēstīt Zaubes mežiņa pagalmu!!!

12. Nomest vismaz 5 kg (hm... Varbūt vienkārši atdot tos māsai ? :D)


Nu, re - darbiņš visam gadam - katram mēnesim! Un kāds būtu jūsu 2011. gada mērķu saraksts, ja tas būtu jāsastāda 10 minūtēs, kā to darīju es?


Laimīgu Jauno gadu!!!

 

Read more...

Miera un nekā nedarīšanas laiks.

Šorīt pateiktas ardievas pēdējiem ciemiņiem un beidzot uzvārīti un apēsti arī Ziemssvētku zirņi...:D
Jāteic, ka bija pierasts pie mīļcilvēku čalošanas un patīkamās kņadas, un šorīt, kad no mums atvadījās pēdējie ciemiņi, māja šķiet pagalam tukša...

Diemžēl arī manu līdz šim šķietami stipro veselību pievārējis kaut kāds vīruselis. Bet es šim nelūgtajam ciemiņam neļauju vis pārāk uzkundzēties - dzeru Coldrex, ēdu puķkāpostus ar ķiploku mērci un laimīgi atļaujos jau 3. dienu staigāt pidžamā un pa ilgiem laikiem nodoties grāmatas lasīšanai! Lasu Lato Lapsas  "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" - sāku lasīt to pavisam nejauši un, ziniet, ticot tam, ka liktenis mums ik uz soļa rāda zīmes, kam sekot, šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā.


Pēdējās dienas pirms svētkiem bija negulēto nakšu dienas - tapa dāvanas tiem, kurus visvairāk mīlu!  Šogad par laimi dāvanu gatavošanā iesaistījās arī mazie, tāpēc darbiņš bija uz pusi vieglāks!

Vecmāmiņai Marutai tika sašūta sen gaidītā iepirkumu soma no auduma, kuru pirms tam ar tekstilkrāsas plaukstiņām izkrāsoja mazie mākslinieki! Savukārt manai mammai un tētim tika Niklāva apgleznoti augļu/cepumu šķīvji - manuprāt rezultāts sanāca superstilīgs! Turklāt saviem vecākiem nu jau otro gadu pēc kārtas taisu tādu kā izlasi ar maziem kurioziem videogabaliņiem no mazbērnu ikdienas - tas gariem ziemas vakariem, mundrai omai!





Un man pat izdevās uzšūt mantiņas pašas eglītei! Kombinācijā ar Mārtiņa iemīļotajām krāsainajām bumbām eglīte šogad bija burvīga!


Šogad Ziemssvētki atšķīrās no citiem. Jo es jutos savādāk. Parasti esmu diezgan saspringta, domājot par maltīti un mājas kārtību, turoties pie iepriekš izveidota plāna. Taču šogad ēdiena gatavošana bija fona process, ko visi darīja kopā un tā nenostājās pāri sirsnīgām sarunām, lēnīgai karstvīna malkošanai un eglītes aizraujošajiem meklējumiem ar mašīnas iepēršanos! Māja bija tieši tik kārtīga, lai pa to varētu netraucēti pārvietoties - nekādi īpašie pirmssvētku spodrināšanas darbi, kā citus gadus netika veikti.
Laikam šo īpašo neiespringuma mieru izjuta visi, jo vēl nekad neesmu saņēmusi tik daudz patiesu prieka vārdu par atpūtu, ko izdevies sagādāt saviem viesiem!







Neviens pat nesatraucās, ka īpašākais no Ziemssvētku simboliem - piparkūkas - tikai uzceptas vien otrajā svētku dienā.

Interesanta bija arī apdāvināšanās daļa. Niklāvam nu nepavisam negāja pie sirds "Ziemassvētku vecītis", kuru, nespēdams pierunāt kaimiņu, jau trešo gadu imitē pats Mārtiņš :D
Niklāvs uzreiz zināja, ka tas ir tētis un ļoti apvainojās, ka šis pārģērbies viņu "biedē". Tikmēr EmSī, ceļodama no viena klēpja uz otru gan likās tīri aizrauta ar redzēto! :D



Trešā svētku diena bija īpaša ar to, ka beidzot  man izdevās uzspēlēt ilgi kāroto Scrabble. Nu, ja godīgi, tad tā nebija vis Scrabble, bet šīs spēles divreiz lētākā māsīca Upwords - kā minēja pārdevējs veikalā - no dārgākās radinieces šī atšķiroties vien ar mazāku spēles laukumu. Un, tā kā mirklī, kad izdomāju tikt pie Scrabble, izrādījās, ka tās reklāmas kampaņa darījusi savu un latviešu valodā tā nav nopērkama nevienā no Daugavas labās puses lielveikaliem Rīgā, samierinājos, ka nāksies rotaļāties ar spēli-līdzinieci! Un tā tiešām ir viena varena spēle! Atbilst visiem maniem priekšnoteikumiem par interesantu spēli! Iesaku visiem krustvārdu mīklu cienītājiem!


Man prieks par omulīgi aizvadītiem svētkiem! Iešu papildināt karstā dzēriena krūzi un atšķirt grāmatu jau 60.tajā lappusē!

Read more...

Īsi pirms svētkiem...

Vēl tikai mirklis un mēs atkal sāksim tuvoties gaismai. Īsākas naktis mūs pamazām vedīs tuvāk pavasarim, tad vasarai, Jāņu ugunīm... Tā jau ir - no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem un otrādi...

Lai arī šogad liekas, ka ziema tikko iestājusies. Laiks skrien ļoti, nu ĻOTI ātri! Ātrāk kā 90-tajos, noteikti!!! :DDDD

Bet ne par to pēdējās pirmssvētku dienas stāsts... Stāsts par to, ka šī mēneša veikalošanos laikā tiku  pie jaukiem audumiem "Mežrozē" - zviedriem laikam tagad modē tumši audumi - kādu 4 veidu rūķainie un citi tematiskie bija par 0,49 LVL vai 0,79 LVL metrā, atkarībā no auduma gabala garuma, atgriezumu stendā! Katrā ziņā - galdautiņu sev pagādāju!





Un vēl par nieka 0,69 LVL "Cenu klubā" iepirku burtiņus projektam, kam sen jau biju vēlējusies pieķerties!





Kā jau paredzēju - dāvanu gatavošanai pašas mīļcilvēkiem paliks pēdējās dienas. Bet neskatoties uz to, manī iekšā ir ārkārtīgs miers! Tāpēc, ka cilvēki, ar kuriem pavadīšu svētkus, tiešām nebrauks pie mums tikai dāvanu pēc. Tāpēc, ka, lai ko viņiem uzdāvinātu, viņi būs priecīgi! Tāpēc, ka beidzot esmu tikusi galā ar saviem darbiem un tagad varu mierīgi baudīt svētkus - tieši tā - mani svētki ir Gatavošanās Svētkiem! Kaut vai eglīšu mantiņu šūšana mēnesi pirms pašiem svētkiem vai, piemēram, ēdienkartes plānošana nedēļu pirms tiem! Un paciņu izsūtīšana mīļiem cilvēkiem!!! (Šīs ir pagājušā gada...)



Tie ir īstie svētki, kuru kulminācija ir 24. datuma rīts un diena, kad visi mīļie saspieto pie mums uz Zaubes mežiņu, kopā meklējam īpašāko eglīti ( parasti tādu, kura tāpat būtu lemta iznīcībai, jo aug pārāk cieši blakus otrai, utt.), čalojam, gatavojam īpašus ēdienus - pēdējos gados tie ir interesanti eksperimenti, bet, ja sagribās klasiskos zirņus ar speķi - tad allaž ledusskapī pietaupīta kāda "Spilvas" burciņa :D!



Svētki ir piparkūku cepšana - tas taču notiek tikai dažas dienas gadā! Un svētki ir īpaša tematiskā pārģērbšanās...



Katrai ģimenei ir savs Ziem`ssvētku latviski/krieviski/amerikāniski samiksētais kokteilis! Arī mums. Esam pačiepuši šo to no senlatviskā - galvenokārt to, ko liek uz galda un ar to saistītajiem ticējumiem; šo to no krieviskā - "ģed Moroz boroda iz vati" :DDDD un tad jau laikam amerikāniskā mūzika un teju "chesnuts roasting on an open fire" sajūta, kad mājā ieplūst karstvīna, mandarīnu un kanēļa smarža (vai tik tas nav kaut kas no vecās Eiropas)... Tāds nu reiz ir mūsu svētku mikslis. Ja vajadzētu, tad bluķi arī vilktu/veltu! :DDDD Ja vien tas nozīmētu būt visiem kopā!


Lai priecīgi, svētīti un mīlestības pilni svētki Jūsmājās!

Read more...

Sieviete kupenā!

Šodien pa ilgiem laikiem aizbraucu uz savu dzimto pusi. Uzsākot mitināšanos Zaubes mežiņā, gandrīz ar nolūku nemainīju ģimenes ārsti. Jo Dievs zina, cik reti tad satiktu savu tēti un vecmāmiņu, kas dzīvo Piebalgā... Bet nu, kad ar kādu no mazajiem ik pa laikam jādodas pie daktera, pie reizes apciemoju visus mīļos!

Nē, nekas traks, Čikai bija palikusi pēdējā masalas/masaliņas/cūciņas pote - tāds kā parādiņš jau no rudens. Tā nu šodien mērojām kupenām ieskautus 50 km uz Piebalgu un atpakaļ. Un atpakaļ. Par to arī stāsts. :D...

Turpceļā braucot, likās, ka esmu tiklab arī ziemas braucēja un savas sezonas spējas iedomās par zemu esmu novērtējusi. Traucoties uz 60 km/h :D tiku gan līdz dakterei, gan pastam, satiku vairākus mīļcilvēkus un pat vietējo kafejnīcu apmeklēju!

Atpakaļceļā laikam drusku atslābu uzmanīties katrā līkumā un ļāvu pretīmbraucošajam baļķvedējam mani sabiedēt tik traki, ka iemanevrēju šim nolūkam īpaši uzstumtā kupenā :D! Lieki piebilst, ka kravas automobiļa vadītājs atpakaļskata spogulī noteikti redzēja miniskādi, kādu radījis, bet ko nu vairs! Milzis ar baļķu kravu bija gabalā, bet es, ak, sasodītā ziema, kupenā!



Šādos brīžos es slavēju Visuvareno, ka tas mani ir sievieti radījis! Jo, tā vietā, lai līstu bagāžniekā pēc lāpstas un sāktu rakt sev ceļu, zinātu, kā pareizi jāsagroza stūre un cik ļoti tieši jāuzspiež akseleratora pedālis, lai izkārpītos no sniega gubas laukā, mums sievietēm ir tikai viens rīks vajadzīgs: mobilais telefons! Zvans dzīvesdraugam (dalīta bēda jebkurā gadījumā ir pusbēda :)) un tālāk jau lai viņš tiek pats galā ar sarežģīto situāciju :D:D:D:D


Kad, sekojot pirmajām instrukcijām, gaidīju garāmbraucošo, kurš "noteikti apstāsies", izrādījās, ka mans bēdu ceļš nav tik populārs, kā biju iedomājusies. Pusstundas laikā man garām pabrauca tikai viena mašīna un tā pati laikam nodomāja, ka esmu smuki noparkojusies ceļa malā, jo no aizmugures jau traki neizskatās! :D

Bija steidzami vajadzīgs plāns "B"! Seko filigrāns tvēriens pēc mobilā telefona un atkal zvans dzīvesdraugam, kam nu uzstādīts apzvanīt savus draugus/radus/paziņas, kas dzīvo netālu, lai glābj taču māti ar bērniņu mašīnā (Čika, paldies Dievam, gulēja saldā ziemas miegā) ! :D

Necik ilgi, un 5 spēcīgu vīru busiņš klāt! Tik vien vajadzēja, kā mazu stūmieniņu! "Paldies, puiši!"- nočivinu un pēc mirkļa jau traucos (uz 60 km/h protams) mājup!

Cik jauki būt sievietei, nudien!
(Ja ir tāds vīrietis, kam piezvanīt, nudien!)

Read more...

Ziemssvētku rotaļu kubs!

Man allaž mīļas kubu tēmas, kuras iepriekš nav nācies šūt, tāpēc tad, kad uzzināju, ka Andreja mamma vēlas Ziemssvētkos pasniegt mazajam puišelim kubu "Rūķu darbnīca", priekā saberzēju rokas!!!

Viens Ziemas kubs jau reiz tapa, taču veidot īstu zaļ/sarkan/balt/brūnu, gandrīz pēc piparkūkām smaržojošu kubu - tas bija jauns izaicinājums!




Tā nu mazais Andrejs devās uz Rūķu ciemu! Nonācis mazo cilvēciņu ciematā, Andrejs pieklauvēja pie namiņa durvīm: "Tuk, tuk, tuk! Vai te kāds ir?"


"Sveiks, puisēn!"- Andreju sagaidīja divi draiski rūķēni, kas allaž mēdz sacensties darbos un nedarbos - "Tu nāc tieši laikā! Svētku dāvanas gatavojot esam pagalam noguruši - divas palīdzīgas rokas šobrīd ļoti noderētu!"


Andrejam tika iedota rūķu rokasgrāmata un ātri iemācīti galvenie Ziemssvētku sagatavošanās darbi!


 Kad Andrejs bija apguvis Rūķu ciema gudrības, mazie draiskie rūķēni uzdāvināja viņam pašu savu svarīgo darbarīku - Rūķu Burvju Āmurīti! Tieši ar šo Āmurīti rūķi iemanās gan pagatavot brīnišķīgākās dāvanas katram pasaules bērnam, gan uzrakstīt tūkstošiem Ziemassvētku vēstuļu, gan iesaiņot un ietīt kaudzēm rotaļlietu! Nu vai nav viens Burvju Āmurītis?!


 Tā nu Andrejs centās cik varēja palīdzēt rūķēniem sagatavoties Ziemssvētkiem! Un, kad darbi bija paveikti, Andrejs atvadījās no jaunajiem draugiem un, Ziemassvētku Vecīša kamanās ierausies, devās mājup, lai kopā ar māmiņu un tēti iedegtu svecītes svētku eglītē!


Un brīdī, kad Andreja ģimene jau posās naktsmieram, pie loga kāds pieklauvēja! Tas nu gan bija pārsteigums - pie mazā Andreja bija atnācis un īpaši viņam gatavotu dāvanu atnesis viens no viņa labākajiem draugiem Rūķu ciemā!



Priecīgus svētkus, Andrej!!!


Līdz Ziemssvētkiem vēl gandrīz nedēļa - pilnīgi pietiekoši, lai Rūķu rotaļu kubs taptu arī kādā no jūsu mājām! Lai veicas un nepietrūkst pacietības!


Read more...

Dāvinu mūziku!

Jau vasaras vidū izdomāju, ka Ziemssvētkos saviem lasītājiem vēlos uzdāvināt dziesmiņas no diska, kuru reiz par 0,50 LVL (kādas citas vasaras vidū), izdevās izrakt humpalbodītes disku kastē!!!



Tagad, kad līdz svētkiem palikusi tieši nedēļa, sirsnīgi paziņoju, ka katra/s, kas vēlas dāvanā saņemt 10 visjaukākās Ziemssvētku dziesmiņas no šī diska, droši rakstiet uz e-pastu lapinalaine@inbox.lv  līdz 22.12.2010.! Es tās nosūtīšu atbildes e-pastā pielikumā!

Tās ir klasiskas dziesmiņas, kuras mēs visi esam dzirdējuši amerikāņu kinofilmās un kuras tā vien liek ietīties siltā halātā ar kakao krūzi rokās pie kamīna :D!

Ja starp tradicionālajām, brīnisķīgajām latviešu dziesmiņām vēlaties svētkos palutināt ausis ar pasaules klasiskākajām Ziemssvētku popdziesmiņām, gaidu jūsu epastu!

Read more...

Telepātija, nudien!

Diāna zinās par ko runāju!


Tikko tieši mēs patrinām mēles virtuālā sarunā par šo tēmu un šeku reku! - nākamajā dienā Baiba mani palūdz dalīties domās par bērniem un bērnudārzu!!!

Uzreiz pateikšu, ka tēma tiešām reiz pašos pirmssākumos tika šajā blogā smuki izrunāta no A-Z, taču toreiz to iesāka kāda nikna dāma, kurai diemžēl, jauns, zaļš bloggurķis būdams, ļāvu sevi nokaitināt un emociju uzplūdā izdzēsu visu saraksti. Jutos attīrījusies, bet jau nākamajā dienā nožēloju - jo starp citiem jaukajiem komentāriem komentēja arī Diāna, kas pārstāvēja psihologa viedokli un kāda bērnudārziņa audzīte - tā kā tie bija vērtīgi un profesionāli komentāri... Ak, es un mana straujā, holēriskā daba!

Pēdējā laikā man sanācis šajā jomā aizrunāties arīdzan Diānas blogā komentāros zem viena raksta - pateisībā tur kopumā minēts mans viedoklis. Bet, pie šīs tēmas blogā atgriezīšos kaut kad starp Ziemssvētkiem un Jaungadu, jo šobrīd rakstīt pārdomas un vēl pievienot manas izjūtas attaisnojošos savāktos materiālus man diemžēl nav laika!


Līdz tam - nu paskatieties! Kur gan vēl, ja ne mājās, mazie varētu uzvilkt visjaukākās drēbes, pielaikot 5 krelles stundā (dažkārt arī Niklāvs to nekautrējoties dara ), starp zīmēšanām un lasīšanām paķert no ledusskapja biezpiena sieriņus, darboties divos stāvos, atpūsties, ja ir tāda vēlēšanās, mācīties dalīties, piedot un pēc kārtīga ķīviņa izlīgt ar sirsnīgāko samīļošanos!!!




Un dienas teikums (kāda amerikāņu bloga titultekts):

"Kids doesn`t need preeschool. But it might help!"

"Bērniem nav nepieciešama pirmsskola. Taču tā var palīdzēt!"
__________________________________________________________________________________________



Papildināts 16.12.2010.


Rakstīju komentāru, bet tas izrādījās pārāk garš :D:D:D:D

Nu, sveikas, meitenes!

Joprojām palieku pie domas izplūst kaut kad vēlāk, starp svētkiem, bet pagaidām pēc jūsu komentāriem man ir daži jautājumi, novērojumi, pārdomas...

1) Kas ir normāls? Pēc definīcijas - kas ir normāls cilvēks?... Tāds, kurš atbilst vispārpieņemtiem priekšstatiem par normālu cilvēku, vai tāds, kurš jūtas labi, neskatoties uz nekādiem vispārpieņemtiem priekšstatiem? ...

2) Kāpēc visi labie bērni (pieļauju, ka katram vecākam taču viņa atvase ir vis vis vis...), sanākuši kopā bērnudārza grupiņā pēkšņi kļūst par izdzīvotājiem?... Bērnudārzs ir mākslīgi veidots sociums. Varbūt piespiedu socializēšanās rada bērniem stresu un viņi kļūst agresīvi?...

3) Tātad - cik? CIK gadu bērnam jāatvēl bezrūpīgai bērnībai - bez pienākuma iet uz "darbu" - jo , atklāti - pēc visiem priekšrakstiem parasts bērnudārzs neatšķiras no darbavietas!

4) Ja šobrīd pirmklasnieki Anglijas skolās uz pirmo septembri ierodas treniņtērpos un spēlē spēles, tādejādi nepārspringstot par to, ka sācies mācību gads, pieļauju, ka pēc gadiem 10 arī līdz mūsu izglītības metodēm atčāpos šāda attieksme. Tad kālab man šobrīd ielaist bērnu PSRS sistēmas dārziņā, ja citur pasaulē jau sen notiek mācīšanās pēc "Playful learning" principa?...

2) Ja būtu man netālu no mājām dārziņš, kas atbilst maniem priekšstatiem par to, kādam jābūt 21. gs dārziņam, es NE MIRKLI NEDOMĀJOT jau šinī septembrī palaistu abus mazos "socializēties" .

3) Manuprāt...Nē, pēc maniem novērojumiem, Nikam pilnīgi pietiek socializēšanās ar bērniem, kas šad tad brauc mums ciemā, tiek satikti lielveikalos, uz ielas, pasākumos - nu nav mans Niklāvs mājās dzīvojot kļuvis par ērmu, kuru bērni izsmej... Viena īpašība gan viņam piemīt - drusku tāds bērnišķīgs mežonīgums! Tāds, ka viņam gribās skriet un dauzīties ar bērniem vai vienam pašam pat situācijās, kurās pieaugušie liek būt rāmam - un es mīlu šo viņa īpašību! Kaut viņam tas maza kucēna draiskulīgums vēl ilgi nepazustu! Tas viņam ļauj spēlēt ķerenes ar bērniem veikalos un iegūt dāvaniņas no darbiniecēm bankās! :D

4) Ja visi zinām, ka bērniem jau piedzimstot ir dažādi raksturi, temperamenti un prasības pret dzīvi; ja zinām, ka viens bērns ir ekstraverts, cits intraverts; ja zinām, ka vienam pieaugušajam patīk darbs mājās, citam bez kolektīva jājūdzas nost; ja visu šo zinām, tad kāpēc, ignorējot šīs cilvēkīpašības, visiem bērniem ir jāiziet viens un tas pats socializēšanās modelis? Kāpēc šī "obligātā armija" parastā bērnudārza veidolā? Varbūt dārziņā jāsūta tas bērns, kurš to vēlas?

5) Iekarsu jau :D:D:D

Man dārziņš bija katorga. Es to ienīdu. Katru rītu tiku vikta uz turieni aiz abām rokām. No dārziņa man ir nepanesami nepareizs priekšstats par cilvēkiem, kas vecāki par mani un ieņem kādus amatus. Man dārziņā neskaitāmas reizes tika tieši un netieši norādīts (vai es to tā uztvēru), cik niecīga es kā bērns esmu uz pieaugušo fona. Es to atceros vēl tagad.
 Es dievināju bastot stundas skolā un nobastoto laiku veltīt zīmēšanai Gaujas krastā un šūšanai ar mammas šujmašīnu.
 Man nekad nebūs 100tiem draugu. Man pārsvarā ir kādi 5 īsti - tie kas mani pieņem ar visiem "asumiņiem" un ļoti daudz labu paziņu.

Man patīk dzīvot laukos. Es dievinu darbu mājās!

Vai man vienai liekas, ka no bērnības līdz šim vecumam nekas manī iekšēji nav mainījies ? 

Mana māsa dievināja to pašu dārziņu, kuru es ienīdu! Viņa lūdzās, lai tikai ātrāk tiktu uz bērnudārzu! Viņa bija trakulīga un kolektīvā jutās kā zivs! Arī šobrīd viņai ir visas šīs pašas īpašības.

 Brālis dārziņā negāja. Tas viņam nav traucējis komunikācijā ar klasesbiedriem un netraucē komunikācijā šobrīd.

Mēs mājās bijām trīs - skaistākie mirkļi un spilgtākās, ievērības cienīgākās atmiņas man ir no kopā bezbēdīgi pavadītajām vasarām!

Tātad - es visu izlaižu caur savu pieredzi. Protams.

 Bet nepārprotiet - es ļooooooti vēroju! Gan savus bērnus, gan viņu komunikāciju ar apkārtējiem, gan viņu zināšanu līmeni. Tāpat es vēroju, klausos, uzzinu daudz ko par saviem tuvākajiem dārziņiem! Konsultējos ar paziņām - bērnudārzu audzītēm (paldies, Sarmīte), psiholoģēm (paldies, Diāna) Esmu procesā. Nākamais rudens būs izšķirošais - tad arī lemsim, ko darīt.

Read more...

Rotaļlietas - ne rokām darinātas. Mūsmāju favorīti.

Nu vispār, jā, šis joprojām ir rokdarbu blogs, kurā tiek slavētas un daudzinātas rokām darinātas mīļlietas sev un tuvajiem! ;)

Taču ir rotaļlietas, ko gribēdama uzšūt nevaru... Piemēram lielu spēļu auto, kas brauktu uz priekšu ar visu bērnu tajā, vai lego klucīšus vai, piemēram, rotaļu šujmašīnu!!!

Turklāt - esmu bijusi pietiekami čakla gada laikā - gan lelles Emīlijai, gan robots Niklāvam ir uzšūts, tāpēc svētki iespējams ir mirklis, kad uzdāvāt mazajiem kaut ko, ko manas rokas pie labākās gribas nevarētu uzmeistarot!

Tātad parunāsim par rotaļlietām. Ne rokām darinātām.

Par tādām, kas mūsmājās darbojas jau labu laiku un nav tikai kādam konkrētam vecumam paredzētas un tiek izmantotas bieži - UN!!! nekādi nav  uzšujamas ar rokām! :D:D:D Turklāt tās ir rotaļlietas, kuras ir pietiekami dārgas, lai tās nevarētu atļauties ikdienā, bet piemēram, drusku iekrājot. Nesaukšu visas mūsu mājā atrodamās, bet dažas, kuras izturējušas laika un izturības pārbaudi! Ticu, ka katrā mājā tās ir savas - tāpēc droši papildiniet domu komentāros!

________________________________________________________________________________________

DIDI CAR (Plazma car).

Lūk šo auto es no sirds iesaku visām puiku (un meiteņu) mammām!!! Mēs savējo nopirkām pirms diviem gadiem TopShop par ~ 30 LVL. Tagad gan tādas tur vairs nemanu.TAČU!!! Sanāk gandrīz, ka nejauši reklamēju Xnet.lv, bet, iegūglējot, uzskrēju uz viņu šī brīža piedāvājumu šīm mašīnītēm!!! 24 LVL un piegāde bez maksas!!!

Plusi: Mašīna uz priekšu ripo grozot stūri uz vienu un otru pusi - tīrā fizika. Nekādu akumulatoru, nekādas degvielas vai pedāļu!!! Vienkārša, izturīga mašīna, kura, starp citu spēj izturēt arī pieaugušo svaru!!!Detalizēts info šeit.

Mīnusi: Tagad netieku vaļā no Top Shop uzbāzīgajām reklāmām e-pastā un zvaniem katrā jubilejā - gan vārdadienās, gan dzimšanas dienās (jo viņiem ir mans personas kods), piedāvājot man īpašas atlaides sakarā ar maniem svētkiem :D
UN: laikam jau īsti nederēs mazu dzīvoklīšu īpašniekiem, jo mašīnai vajag telpu, kur skrieties.

 Neesam savējo izmēģinājuši uz asfalta, bet feini ripoja lielajā šķūnī uz betona seguma. Un protams tiek dragāts pa virtuvi, apkārt galdam! Tagad brālis vizina māsu un otrādi! Nu feina mašīna, tiešām!





"Jingle Bell" Briedis.
Viena traka rotaļlieta - ne attīstoša, ne vizuāli uzdevuma augstumos, bet bērniem tiiiik ļoti patīk un kaut kā ar visu intensīvo lietošanu izturējusi līdz šai baltai dienai, kaut kalpo jau teju 4 gadus. Ne tikai Ziemassvētkos. ;)

Kā jau minēju - bez pretenzijas uz muzikālās gaumes etalonu. Un tomēr -  briedītis, kas šūpojot galvu un virinot muti mikrofonā dzied "Jingle Bell" (nevis klasisko, bet citu), bērnus kaut kā spēj sajūsmināt atkal un atkal. Arī šovakar noskatījāmies ar Kundziņu Nika un EmSī deju maratonu, ko pavadīja Brieža dziesma :D:D:D Pozitīvas emocijas gan mums, gan mazajiem. Jāpiebilst uzreiz, ka mums mājās ir ne viena vien dziedoša rotaļlieta, bet Briedis tāpat izkonkurē visas!

Pirkts (patiesībā jau manas mammas dāvāts) klišeju veikalā JYSK par 7 LVL, ja pareizi atceros!





Lielāki "Lego" tipa kluči.

Tad, kad pirms vairāk kā diviem gadiem nolēmām nopirkt svam mazajam šo attīstošo rotaļlietu, vēl nezinājām,  ka šodien modē būs šādus klučus uzskatīt par sliktiem un nepareizas fantāzijas rosinošiem. (Valdorfieši apgalvo, ka likt klučus vienu uz otra un nesagaidīt kritienu,  tātad - neredzēt gravitācijas pamatprincipus, ir nekorekti. Un vēl viņi neatzīst krāsas, kādās ir šie skluči. Es atkal uzstāju uz to, ka mājās jābūt gan bezkrāsainiem koka klucīšiem, gan šādiem, jo celtnieki jau mājas ceļot, piemēram, arī izmanto betonu un ķieģeļi turās viens pie otra un, tpu, tpu, tpu, zemē nekrīt ;) Tāpēc, ja mazais var rotaļāties ar visādu veidu klučiem un attiecīgi izdarīt savus secinājumus, man tas šķiet pat daudz lielāks ieguvums!)

Kluču komplekts pirkts "Rimi" un maksāja +/- 10 LVL.


Plusi: Tieši izmērs - jau ļoti agrā vecumā Niklāviņš iemācījās uzcelt torņus un pats jutās ļoti gandarīts par veikumu. 
Turklāt šāds kluču izmērs atvieglo to savākšanu :)

Mīnusi: Nu, jā, tas nav pašu kluču mīnuss, bet sīko rotaļlietu mīnuss kopumā - kluči ir pa visu māju... Bet tā tiešām nav kluču vaina... :D:D:D



Stumjammašīna.

Konkrēti mūsējā pat nav labākais piemērs, bet fakts kā tāds - tāda stumjammašīna ir viena varena štelle! Tādu mašīnu Nikam uzdāvināja uz 2 gadu jubileju. Veikalos tādas maksā ap 30 LVL. 

Bet, kā jau minēju, mūsējā nav labākais piemērs vairāku iemeslu dēļ:

1)tā ir pārāk viegla, tāpēc, piemēram, posmā, kad EmSī mācījās staigāt, nācās uz mašīnas novietot papildus smagumu.
2) dizains nav pārāk gaumīgs
3) šādas tādas detaļas (piemēram priekšējā ass) jau piedzīvojušas remontdarbus

Plusi: Nu Niklāvs laukā no tās nešķiras ne ziemu, ne vasaru - viņam patīk skriet turoties pie šīs mašīnas un pat tālākos pārgājienos tā vienmēr ir līdzi! Turklāt viena feina lieta ir šīs mašīnas bagāžnieks - tajā tiek likti gan akmeņi pastaigu laikā, gan vardes, kamēr mamma neredz :D
Un Emīlijai ļoti patika mācīties tipināt, izmantojot tieši šo mašīnu.





Lūk tāds manu delverīšu izturīgāko un iecienītāko ne rokām darināto rotaļlietu tops! 

Nolēmu Emīlijai uz Ziemssvētkiem uzdāvināt mazu rotaļu šujmašīnīti, jo nu ļooooti mazā dāma pēdējā laikā asistē pie manas lielās. Un, tiklīdz man iegadās piecelties no krēsla, tā mazā naski ieraušas manā vietā un ņemas spaidīt un grozīt sev tik interesantās līdz šim TABU mašīnas pogas. Tāpēc nospriedu, ka jāiekārto darbistabā viņai pašai sava šujamvieta :)

Tā nu, atzīšos, es trešās adventes vakarā klaiņoju pa lielveikaliem mazu šujmašīnīti meklējot. Svētku drudzis?... :D Nē, vienkārši dažkārt dzīvojoties ar mazajiem pa māju tik savrupā vietā kā Zaubes mežiņš, uznāk ilgas pēc pilsētas, kino, lielveikala, utt.... un ar svētku drudzi tam nav nekāda sakara. ;)

Read more...

Zaķīšu pirtiņa DVD

Viens ātrais ierakstiņš pirms došanās ceļā uz Rīg`, jo lieta gandrīz steidzama sanāk :)

Lai arī lielais vairums no jums pārzina Torrentus, Šmorrentus utml., es līdz šīm lietām neesmu aizbūrusies, tāpēc atradu legālu vietu, kur iegādāties DVD ar latviešu multenēm!



No vairākām izskatītajām vietām paliku pie Xnet.lv, kur šobrīd ir akcijas cenas gan DVD, gan piegādei! Veikalnieki sola piegādi bez maksas!!!

Tāpēc, ja kādam Ziemssvētkos gribās iepriecināt mazos ar latvju multfilmām - uz priekšu! Jo, kā vēsta uzraksti ar sarkanajiem burtiem: "Akcija spēkā līdz 31.12.2010." Un, ja pareizi atceros, tad bezmaksas piegāde līdz 20.12.2010.!!!
Baigi jau reklamēt negribās, jo tagad, kad esmu veikusi pasūtījumu, jāgaida, kā notiks izpilde - par to noteikti atskaitīšos blogā.

P.S. Es saviem mazurķiem pasūtīju Avārijas brigādes Zelta izlasi 1.daļu un Muzikālo multfilmu DVD



________________________________________________________________________________

Papildināts 10.01.2011.

Šodien, kad saņēmu e-pastā aicinājumu ielikt atsauksmi par produktu un pakalpojumu X-net mājaslapā, nolēmu, ka jāuztaisa rezumējums arī šeit, jo tas nudien ir noderīgi - zināt, kā tad galu galā man veicās ar šo multeņu iegādi!

Īsi un konkrēti: kolosāls serviss, esmu vairāk kā pamieriāta!

Kā jau minēju - pasūtīju DVD akcijas laikā, kad piedevām solīja piegādi bez maksas.
Man uz e-pastu atnāca pasūtījuma apstiprināums, pēc pāris minūtēm arī apstiprinājums, ka prece ir noliktavā un tad apstiprinājums, ka tā jau sagatvota sutīšanai!
Paralēli visam man vēl piezvanīja X-net pārstāve un pārliecinājās, vai tiešām esmu veikusi pasūtījumu un apstiprināja, ka DVD tiešām jau iesaiņoti sūtīšanai un piegāde tiešām ir bez maksas!
Man par lielu pārsteigumu paciņa bija manā pasta nodaļā jau pēc pāris dienām un mani mazie tiešām uz Ziemassvētkiem saņēma savas multenītes!


Read more...

Aiz kadra palikušie sīkšuvumi ikdienā.

Diendienā darbojoties, nereti sanāk šo to atstāt aiz kadra. Jo lietiņas top pēkšņi un neticamā ātrumā! Dažkārt tās uzsāk kalpošanu aizmirstot fotosesiju - un tad nereti jāgaida līdz pirmajai mazgāšanai. :D

Parasti "sīkšuvumi" ( ar šo īpašo vārdu esmu nolēmusi apzīmēt šujamdarbus, kas gan sava mēroga, gan laika ieguldījuma ziņā ir pagalam pieticīgi) top apmierinot pēkšņas vajadzības. 

Nu, piemēram, Čika bija pasākusi skraidīt pa māju ar attīstošo koka sieriņu (daudzas mammas zinās, kas tas tāds - izcaurumots koka sieriņš, kurā iestiprināts striķītis un ''adatiņa". Starp citu, Mārtiņa mamma teica, ka tā esot jau viņas bērnības rotaļlieta un šādā veidā mazie mācījušies pamatus sedlu šūšanai :)) Čika, tātad, skraidelēja ar šo sieriņu un sacījās, ka tas esot viņas sunītis. Nolēmu glābt bērnu un radīt īstu sunīti īpaši pastaigām! Klau, tagad rakstot iedomājos, ka es allaž tā daru - bērni kaut ko izdomā paši, darbinot fantāziju un es iejaucos ar savu vienu stereotipisko variantu!!! Nē, vairs nekad!!! Bet, nu, darbus jums vēl atrādīšu :D:D:D:D:D



Vēl viens pēkšņs gadījums: Niklāvs bija ticis pie šķērēm un uz nesen pirktā krekla izkniebis 5 mazus caurumiņus vidēji lielas picas rādiusā... Sasodīts! Mans (acīmredzot ne Niklāva) mīļākais krekliņš!!! Lai nu kā - šeit ļāvos savai pēdējā laika apsēstībai ar "Uū" dzīvniekiem un nu krekliņa priekšu rotā nedabīgi liela pūce. :D



Kādu dienu EmSī paziņoja, ka lellei esot auksti!!! Kā nu ne - vasaras kleitā! Steidzami tika radīts ziemai piemērotāks kleitas modelis!


Ja jau kleitas nu ir divas, tātad nepieciešams maisiņš leļļu drēbēm!!! ;D


Lūk šo gan -  ne man kāds prasīja, ne kādam tā īsti vajadzēja, bet i-neta sirojumu laikā uzdūros tam virsū kā dēlī atstātai naglai un kopš tā laika visu laiku nagi niezēja kādu strīpoto trikotāžas maiku par zebru parvērst :D!


Un te Aijas komentāra iedvesmots pirmais eksperiments ar hipijenģeli! Es maukšu uzreiz kā Diāna: kleita pa šauru, galvai un ķermenim nepareizas proporcijas un mati kā tikko pēc ķīmijas terapijas (krāsu gan noteica EmSī) un basas kājas vēl jāpadomā kā atveidot, bet uz pareizā ceļa esmu, man šķiet. :D:D:D


Bet patiesībā visvairāk aiz kadra paliek mūsu eglītes mantiņu komplekts, kurš nu jau sastāv no apmēram 25 vienībām. Mums parasti ir liela eglīte :) , tāpēc ornamentu vajadzētu dvreiz vairāk... Ja ne visas trīs... Tātad - katrs brīvais brītiņš tiek veltīts šai nodarbei!



Reiz kādā intervijā ar vienu LV uzņēmēju izlasīju jauku domugraudu: "Labākā atpūta ir darba maiņa!"
Kopš šī raksta atgādinu sev šo patiesību vismaz reizes 5 dienā! Un ticiet - tas darbojas!

Read more...